ĪSUMĀ:
- Krievija, Ķīna un citas konkurējošās valstis izvērš spiegošanu Eiropas Savienības valstīs.
- Nedraudzīgās valstis izmanto ietekmes aģentus, lai sasniegtu savus mērķus.
- Ārvalstu aģenti iefiltrējušies arī Eiropas Parlamentā.
- Pēdējā laika tendences rāda, ka Krievijai vairs nepietiek ar spiegošanu; tā pārgājusi pie sabotāžas un slepkavību plānošanas.
- Eiropas drošības dienestiem nepieciešama ciešāka sadarbība, lai novērstu draudus.
Brisele ir Eiropas Savienības galvaspilsēta, kas ir mājas vairāk kā 300 diplomātiskajām misijām, 120 starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības iestādēm, kā arī NATO aliansei.
Eiropas Savienība algo vairāk nekā 37 tūkstošus darbiniekus Briselē, bet NATO to ir ap 3850. Tikmēr iepriekšminētās starptautiskās organizācijas un diplomātiskās misijas Briselē pulcē vēl ap 60 tūkstošus diplomātu un darbinieku.
Kopā šīs organizācijas un misijas veido Briseli par pilsētu, kurā katrs divpadsmitais iedzīvotājs ir vai nu diplomāts, ES darbinieks, vai starptautisko organizāciju pārstāvis.
Tādējādi Brisele ir kļuvusi arī par mājām trešo valstu pārstāvjiem, kas spēj novērtēt unikālo iespēju vadīt interešu pārstāvības kampaņas, vai arī mēģināt pretlikumīgi iegūt piekļuvi ierobežotas pieejamības dokumentiem, valstu noslēpumiem vai aizsargātām industrijām.
Eiropai jāpastiprina pretizlūkošanas darbības
Eiropas Ārējās drošības dienests (EĀDD) 2019. gadā ziņoja, ka Briselē tajā brīdī darbojās ap 250 Ķīnas un 200 Krievijas spiegu.
Krievijas un Ķīnas slepeno dienestu aģenti galvenokārt strādā savu mītnes valstu vēstniecībās vai tirdzniecības kamerās/misijās.
Vēl arī būtu svarīgi saprast, ka atašeji, kas pavada trešo valstu diplomātus uz pieņemšanām vēstniecībās, bieži vien ir arī savu dalībvalstu izlūkdienestu aģenti.
Protams, Ķīna un Krievija nav vienīgās valstis, kas veic izlūkošanas pasākumus ES. Aktīvi pārstāvētas vienmēr bijušas arī tādas valstis kā ASV un Maroka.
Svarīgi ir saprast, ka Eiropas Savienības iestādes, NATO, un citas starptautiskas organizācijas, kas strādā ar jautājumiem, par kuriem varbūt notiek izlūkošanas pasākumi, apzinās to, un regulāri ievieš pretizlūkošanas un drošības pasākumus.
Visiem iestāžu darbiniekiem ir jāiziet drošības brīfi, jāievēro pareizais process saistībā ar dokumentu apstrādi, jāseko stingriem noteikumiem, kur dokuments ir raksturots kā ierobežotas pieejamības vai slepens utt.
Turklāt strauji arī pieaugušas ES, NATO un citu starptautisko organizāciju kiberdrošības spējas, lai novērstu gadījumus, kad tiek uzlauzti personu e-pasti, vai arī ļaunprogrammatūra tiek iefiltrēta iekšējās sistēmās un tīklos.
EĀDD arī dažreiz sniedz ļoti praktiskus padomus diplomātiem, politiķiem un citiem dalībvalstu vai ES pārstāvjiem, piemēram, tiek ieteikts nedoties uz noteiktām vietām kā kafejnīcām vai restorāniem, kas atrodas Briseles ES kvartālā, jo tās bija kļuvušas par īpašu "karsto punktu" ārvalstu aģentiem, lai noklausītos sarunas vai uzsāktu ar tiem kontaktu.
Tomēr, lai cik attīstīti būtu pretizlūkošanas un citi drošības pasākumi ar preventīvu lomu, nav iespējams pilnībā novērst visus trešo valstu spiegošanas vai interešu pārstāvības gadījumus - tā ir neiespējamā misija. Tomēr ir svarīgi aplūkot to, kā dažādos gadījumos trešās valstis ir mēģinājušas ietekmēt Eiropas Savienības likumdošanas procesu vai iegūt slepenu informāciju.
Bēdīgi slavenā aģente Ždanoka
2024. gada 29. janvārī neatkarīgais Krievijas medijs "The Insider" sadarbībā ar "Re:Baltica", Igaunijas "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen" publicēja rakstu, kas detalizēti izklāstīja Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas ilgtermiņa sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu FSB. Iegūtās e-pastu sarakstes starp Ždanoku un attiecīgajiem FSB aģentiem sākās jau 2004. gadā līdz ar Ždanokas kļūšanu par pilntiesīgu Eiropas Parlamenta deputāti.
Ždanokas gadījums ir unikāls. Tāda veida - ilgtermiņa un tiešas komunikācijas sadarbība - ES līmeņa politikā ir reta, it īpaši ievēlētām, augsta līmeņa amatpersonām, taču spiegošana un trešo valstu interešu pārstāvība nebūt nav rets gadījums Eiropā.
Piemēram, šogad 18. aprīlī Drēzdenes prokuratūra uzsāka izmeklēšanu pret Vācijas galēji labējās partijas "AfD" (Alternatīva Vācijai) galveno kandidātu un tagadējo Eiropas Parlamenta deputātu Maksimiliānu Krā par naudas saņemšanu no Krievijas saistībā ar savu darbību Eiropas Parlamentā. Turklāt, jāmin, ka pret iepriekšminēto deputātu ir uzsākta arī vēl viena lieta par naudas saņemšanu no Ķīnas saistībā ar viņa darbību Eiropas Parlamentā.
Viltus ziņu mediji izplata Krievijas propagandu
Šogad martā Čehijas izlūkdienests (BIS) atklāja Krievijas organizētu dezinformācijas kampaņu, kas tika pasniegts kā medijs ar nosaukumu "Voice of Europe" jeb "Eiropas balss". Caur debatēm un intervijām tika piesaistīti Eiropas Parlamenta deputāti, it īpaši no galēji labajām EP partijām.
Šajās intervijās, kas tika publicētas "Eiropas balss" "YouTube" kanālos, bija redzams, ka deputāti pielieto Krievijas propagandas retoriku un naratīvus, lūdzot miera sarunu uzsākšanu, lai izbeigtu Krievijas un Ukrainas karavīru asins izliešanu.
Tomēr daži deputāti izvēlējās arī agresīvāku pro-kremlisku nostāju, kā, piemēram, Nīderlandes EP deputāts Marsels de Grāfs, kurš minēja, ka "ja šis ir karš starp civilizācijām, es ceru, ka Ukrainas civilizācija zaudēs", vai Vācijas galējās labējas partijas AfD galvenais kandidāts Maksimiliāns Krā, kurš uzskatīja, ka "Ukrainu ir jāpārvērš par demilitarizētu buferzonu."
Čehijas izlūkdienests apgalvo, ka EP deputāti par interviju sniegšanu vai par dalību debatēs saņēma atlīdzību, taču visi 13 skandālā iesaistītie Eiropas Parlamenta deputāti to kategoriski noliedz.
Lietas turpmāko virzību ir uzņēmusies Belģijas federālā prokuratūra, kas ir oficiāli uzsākusi kriminālizmeklēšanu. Jāmin arī, ka Čehijas izlūkdienesta izmeklēšanas rezultāti norādija, ka "Eiropas balsi" tieši finansēja Krievijas Federācija, ar mērķi izplatīt Krievijas propagandu un ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.
Nesnauž arī Ķīnas spiegi
Eiropas Parlamenta deputāts Maksimiliāns Krā aprīlī nonāca jaunā trešo valstu interešu pārstāvības skandālā, kad vienu no viņa palīgiem Dzjanu G. arestēja par spiegošanu Ķīnas interesēs. Vācijas federālā Prokuratūra paziņoja, ka "Dzjans G., Vācijas pilsonis, ir Ķīnas izlūkdienesta darbinieks."
Prokuratūras sniegtajā informācijā minēts, ka 2024. gada janvārī Dzjans atkārtoti ir nodevis informāciju par sarunām un lēmumiem Eiropas Parlamentā. Krā palīgs arī ir izlūkojis Ķīnas opozīcijas pārstāvjus Vācijā Ķīnas izlūkdienesta vajadzībām.
Jāmin, ka Ķīnas izlūkošanas pasākumi Eiropā ir strauji pieauguši, un tie nav tēmēti tikai uz Eiropas Savienības iestādēm. Vācijas Tieslietu ministrija aprīlī paziņoja, ka trīs citi Vācijas pilsoņi tika arestēti aizdomās par sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestu, lai nodotu tehnoloģijas, kuras varētu izmantot militāriem mērķiem, it īpaši Ķīnas jūras flotei.
Tajā pašā dienā Lielbritānijā divi vīrieši tika apsūdzēti par spiegošanu Ķīnas interesēs, no kuriem viens apsūdzētais strādājis par parlamentāro pētnieku vienam no vadošajiem Konservatīvās partijas likumdevējiem.
18. aprīlī Nīderlandes militārās izlūkošanas aģentūra norādīja, ka ķīniešu spiegi bija uzbrukuši Nīderlandes pusvadītāju, kosmosa un jūrniecības nozarei ar mērķi piekļūt informācijai, kas spētu stiprināt Ķīnas bruņoto spēku kapacitāti.
Sarakstu var turpināt arī ar gadījumu, kad Ķīnas izlūkdienesti savervēja Beļģijas galēji labējās partijas "Vlaams-Belang" locekli, vai par masveida kiberuzbrukumu Lielbritānijas likumdevēju e-pastu profiliem, vai citus. Ir svarīgi saprast, ka Krievija nav vienīgais "spēlētājs", kas meklē ietekmi Eiropas politiskajā vidē.
Sabotāža pret Eiropas infrastruktūru
Tomēr trešo valstu darbības nebeidzas ar spiegošanu un interešu pārstāvību. Īpaši Krievija pēdējos mēnešos ir pārgājusi no agresīvas pieejas izlūkdatu vākšanai uz vēl agresīvāku izlūkdatu pielietošanu - sabotāžas un slepkavības mēģinājumiem.
Piemēram, šogad aprīlī divi Vācijas–Krievijas dubultpilsoņi tika arestēti Bavārijā par aizdomām par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem, lai veidotu un realizētu vairākus sabotāžas plānus. Viena no arestētajām personām bija skaidri atzinusi gatavību veikt ļaunprātīgas dedzināšanas vai spridzināšanas uzbrukumus Vācijas militārajai infrastruktūrai, lai cīnītos pret Vācijas sniegto atbalstu Ukrainai.
Līdzīgā situācijā Lielbritānijā šī gada aprīļa beigās tika arestēti divi Lielbritānijas pilsoņi par palīdzības sniegšanu Krievijas izlūkdienestiem par ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu, kas ticis veikts pret uzņēmumu, kas saistīts ar Ukrainu. Attiecīgās personas sadarbībā ar Krievijas izlūkdienestiem izraisīja ugunsgrēku noliktavā, kas piederēja šim uzņēmumam.
Līdzīgi gadījumi bijuši arī Polijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā, kā arī citās ES valstīs. Tikmēr ES Kiberdrošības aģentūra brīdināja par Krievijas draudiem transporta sektorā. Savā 2023. gada ziņojumā tā vēstīja par prokrievisku hakeru grupu lieliem, koordinētiem kiberuzbrukumiem dzelzceļa uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā, Rumānijā un Igaunijā. Šādi uzbrukumi turpinās arī 2024. gadā, un Krievija ir paplašinājusi savu uzbrukumu teritoriālo apjomu.
Plānoja nogalināt Vācijas ieroču ražotāju
Čehijas transporta ministrs Martins Kupka ziņoja, ka Krievija ir izmantojusi dažādus līdzekļus, lai vājinātu Eiropas dzelzceļa tīklus. Tikmēr Norvēģijas izlūkdienesti ziņo par to, ka Krievija meklē iespējas, kā vājināt Eiropas valstu kritiskās enerģijas infrastruktūras objektus. Pro-krievisko hakeru grupu veiktie kiberuzbrukumi ir tēmēti uz visdažādākajām Eiropas Savienības dalībvalstu nozarēm, infrastruktūru, uzņēmumiem, u.c.
Šāda rīcība ir skaidra Krievijas vadīta hibrīdkara izpausme, taču ar to stāsts nebeidzas.
Eiropas Savienības dalībvalstu un līdzīgi domājošo valstu izlūkdienesti pēdējos mēnešos ir nākuši klajā ar ziņām par Krievijas specdienestu plānotiem slepkavības mēģinājumiem.
2024. gada 18. aprīlī Polijā tika arestēts vīrietis par palīdzības sniegšanu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska slepkavības plānošanai. Arestētais vīrietis bija plānojis sniegt drošības informāciju par lidostu dienvidaustrumu Polijā, kuru nereti izmanto nozīmīgas politiskas personas un humānās palīdzības organizācijas, kas ceļo uz Ukrainu un no tās, un kuru bieži izmantojis arī Zelenskis.
Tikmēr jūlijā ASV un Vācijas izlūkdienesti izjauca Krievijas slepkavības plānu, kas bija mērķēts pret Vācijas ieroču ražotāja "Rheinmetall" izpilddirektoru Arminu Papergeru. CNN ziņoja, ka šis slepkavības plāns bija tikai viens no vairākiem Krievijas plāniem nogalināt aizsardzības nozares vadītājus visā Eiropā.
Krievija ķērusies pie eskalācijas
Ir skaidri redzama eskalācijas tendence no Krievijas puses, pārejot no izlūkdatu vākšanas uz sabotāžu un slepkavību plāniem. Tie uzskatāmi par vēl vienu Krievijas īstenotā hibrīdkara izpausmi. Arvien ticamāk šķiet, ka tuvākajā nākotnē izlūkdienesti pielietos arvien vairāk un vairāk šādu sabotāžas un slepkavības mēģinājumu.
Jāuzsver, ka nav nekādu liecību, ka citām valstīm būtu bijusi daļa iepriekšminētajos sabotāžas un slepkavību mēģinājumos. Ķīna vēl aizvien pieturas pie izlūkdatu ievākšanas, un savu interešu pārstāvību panāk caur diplomātiskajiem ceļiem, ekonomisko sadarbību un komercdarbību.
Nav skaidras atbildes vai risinājuma, kā būtu iespējams novērst spiegošanu Eiropas Savienībā vai tās dalībvalstīs. Spiegošana ir tikpat sena kā diplomātija, ja ne pat senāka, un, izmantojot arvien attīstītākus izlūkdatu vākšanas veidus, ES izlūkdienestiem ar to cīnīties kļūst arvien grūtāk. Tomēr HUMINT izlūkdati, ko iegūstam no cilvēku teiktā, un OSINT izlūkdati, kas tiek iegūti no tiešsaitē brīvi pieejamas informācijas, joprojām ir daži no efektīvākajiem informācijas vākšanas veidiem.
Tāpēc, praktizējot piesardzību, racionalitāti un uzmanību, sazinoties ar cilvēkiem un izmantojot sociālos medijos, spiegu darbs kļūst daudz grūtāks.
Saistībā ar slepkavības un sabotāžas mēģinājumiem ir jānodrošina efektīva ES un līdzīgi domājošo valstu izlūkdienestu sadarbība. Kā redzams, abos slepkavības plānu gadījumos tie tika atklāti un novērsti ar vairāku valstu izlūkdienestu sadarbību.
Turklāt ES iestādēm, starptautiskajām organizācijām, un uzņēmumiem, kuri varētu sevi uzskatīt par tādiem, pret kuriem varēti tikt īstenoti šādi hibrīdkara pasākumi, būtu jāveic un jānodrošina papildus drošības un piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu informācijas un personu drošību.
