ĪSUMĀ:
- Skotijā pirms desmit gadiem notika referendums par neatkarības pasludināšanu vai palikšanu Lielbritānijas sastāvā.
- 55% balsotāju nobalsoja pret Skotijas neatkarības pasludināšanu.
- Aizvadīto desmit gadu laikā šis jautājums joprojām ir dominējis Skotijas iekšpolitikā.
- Konfliktu padziļināja Lielbritānijas izstāšanās no ES, jo lielākā daļa skotu bija par palikšanu.
- Skotijas latviešu vidū bijuši dažādi viedokļi par šo jautājumu; daudziem nešķiet, ka Lielbritānijas sastāvā skoti tiek apspiesti.
- Lielākā daļa skotu jauniešu ir par neatkarības pasludināšanu.
- Taču tuvākā nākotnē nav gaidāms atkārtots referendums par Skotijas neatkarību.
2014. gada 18. septembrī notikušais referendums bija iznākums vairākus gadus ilgušam procesam. Balsojums izmainīja Skotijas politiku, savukārt tā atbalsis ietekmēja arī divus gadus vēlāk sekojošo skotu vēlētāju vairākuma izvēli atbalstīt turpmāku Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā.
Referendums vairoja arī uzskatu domstarpības sabiedrībā. Turklāt atšķirības uztverē par dažāda rakstura jautājumiem starp Skotiju un Lielbritāniju nemazinājās. Īpaši tas bijis redzams valdību starpā pēc "Brexit" referenduma, tai skaitā arī attiecību veidošanā ar Eiropu.
Neatkarības jautājums ir dominējis Skotijas politikā
Neatkarības referenduma atbalsta un tā pretinieku kampaņas notika uz kaismīgu diskusiju fona, it īpaši digitālajā vidē, abām pusēm galveno uzmanību pievēršot ekonomikai. Referenduma dienā savu izvēli iecirkņos veica 84,6 procenti Skotijas iedzīvotāju.
Par neatkarību nobalsoja 45 procenti vēlētāju, bet 55 procenti nobalsojušo izvēlējās Skotijas palikšanu Apvienotajā Karalistē.
No amata atkāpās Skotijas valdības vadītājs Alekss Salmonds. Tikmēr britu valdības vadītājs Deivids Kamerons solīja Skotijai vēl lielāku pašnoteikšanos.
No šīs dienas skatupunkta balsojumam ir bijusi neizmērojama ietekme. Tā sarunā ar Latvijas Radio atzīmē Glāzgovas Universitātes pētnieks un Edinburgas Universitātes Konstitucionālo pārmaiņu centra asociētais loceklis Marks Makgēgens.
"Referenduma ietekmi uz Skotijas politiku aizvadītajā desmitgadē patiešām nevar novērtēt par zemu. Jautājums, vai Skotijai būt par neatkarīgu valsti, dominējis Skotijas politikā aizvadītos desmit gadus līdz pat nesenajām parlamenta vēlēšanām vasarā. Tas ir bijis pats svarīgākais virzītājs, par ko cilvēki balso praktiski katrās vēlēšanās, kas kopš 2014. gada notikušas Skotijā, izņemot šī gada vēlēšanas," norāda Makgēgens.
"Kaut kur starp 80–90, pat vairāk procentu neatkarības atbalstītāju ir pastāvīgi balsojuši par Skotu nacionālo partiju, un tas viņus ir noturējis pie valdības, kā arī līdz nesenajām parlamenta vēlēšanām kā lielāko Skotijas partiju Vestminsterā."
Lielākā daļa jauniešu atbalsta neatkarību
Vērtējot tendences, pētnieks atzīmē, ka pašlaik apmēram 48 procenti skotu atbalsta neatkarību, bet 52 procenti ir pret. Tās ir lielas izmaiņas, salīdzinot ar 2014. gada nobalsošanas iznākumu. Turklāt saskaņā ar Skotijas sociālās attieksmes pētījuma (Scottish Social Attitudes Survey) datiem, 52 procenti aptaujāto atbalstītu tādu konstitucionālo kārtību, kas paredz Skotijas neatkarību, tāpēc Makgēgena ieskatā izmaiņas var būt pat lielākas.
"2014. gadā, piemēram, vīrieši vairāk balsoja par neatkarību. Šodien sievietes vairāk atbalstītu neatkarību, tur ir izmaiņas. Saikne starp atbalstu neatkarībai un vecumu kopš 2014. gada patiesībā ir kļuvusi spēcīgāka. Jaunāki vēlētāji daudz vairāk pauž atbalstu neatkarībai nekā gados vecāki vēlētāji. Cilvēki, kas dzimuši pēc 1976. gada – mileniāļi, Z paaudze – apmēram 70 procenti no tiem tagad atbalsta Skotijas kļūšanu par neatkarīgu valsti."
Par labu augstajam atbalstam Skotijas neatkarībai jaunu cilvēku vidū liecina arī dati nesen veiktajā firmas "Opinium" aptaujā pēc laikraksta "The Sunday Times" pasūtījuma. Vairāk nekā trīs piektdaļas cilvēku vecumā zem 35 gadiem atbalsta Skotijas neatkarību – pret to iestājas tikai ceturtā daļa jauniešu.
Skotijas politika ir ļoti polarizēta
Turklāt, kā atzīmē Makgēgens, pēdējo astoņu gadu laikā ir cieši sasaistījies atbalsts Skotijas neatkarībai un tās dalībai Eiropas Savienībā. Šī saikne sāka parādīties vēl pirms 2016. gada referenduma par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā. Toreiz Skotijā divas trešdaļas vēlētāju iestājās par Lielbritānijas palikšanu 28 valstu blokā. Atbalsts ir tik tālu attīstījies, ka šodien lielākais vēlētāju bloks – ap 42 procenti neatkarības atbalstītāju – balsotu arī par Skotijas atgriešanos Eiropas Savienībā.
Pētnieks norāda, ka jautājums par Skotijas neatkarību sabiedrības ikdienā ir bijis ļoti klātesošs.
"Lielākās daļas cilvēku politiskā nostāja Skotijā ir gandrīz pilnībā tikusi veltīta tam, vai atbalsta neatkarību vai ne. Un tas, protams, ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības, mūsu draudzības saiknes, ietekmē attiecības ar ģimeni, kolīdz parādās šis jautājums," norāda Makgēgens.
"Skotija pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi vispolarizētākā Apvienotās Karalistes daļa. Te ir sabiedrība, kas ir sašķelta neatkarības jautājumā. Es domāju, ka tagad tas ir mazāk svarīgs – neatkarība aiziet otrajā plānā, tā teikt. Tas šodien kļuvis par mazāk svarīgu politisko jautājumu nekā lielākajā daļā no aizvadītās desmitgades."
Latviešiem nešķiet, ka skoti ir apspiesti
Tas, ka tautas nobalsošana par neatkarību bija pavērsiena punkts arī turpmākajā valsts attīstībā, ir saprotams arī no sarunas ar Skotijā dzīvojošo latvieti Lindu Boidu. Pirms desmit gadiem latviešu kopienā visi nedaudz diskutēja par neatkarības referendumu. Lindai un viņas draugiem likās interesanti tas, ka skoti sagaidīja no latviešiem atbalstu neatkarībai, jo arī mēs savulaik bijām cīnījušies par savu neatkarību.
Taču latviešiem īsti nebija radies iespaids, ka skoti ir apspiesti. Viņiem ir, piemēram, ne tikai savs parlaments, bet pat sava neoficiālā himna.
Lindas vērtējumā latviešu kopienā šo gadu gaitā pēc balsojuma nav īsti bijušas diskusijas par Skotijas neatkarību.
"Es darbojos arī latviešu biedrībā, biju viena no pirmsācējiem, kas [to] nodibināja. Tagad es esmu prom no tā. [..] Bet mēs arī to referenduma jautājumu kaut kā biedrības kontekstā īpaši necēlām un nediskutējām, godīgi sakot. Jā, tā interesanti īstenībā, jo mums faktiski šim tematam vajadzētu būt ļoti tuvam," atzīst Boida.
Sarunā ar Latvijas Radio viņa norāda, ka referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kur lielākā daļa Skotijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu, un turpmākajos gados sekojošie Londonas valdības lēmumi vairāk veicinājuši izmaiņas sabiedrības noskaņojumā par atbalstu neatkarībai.
"Es domāju, ka viedoklis tagad noteikti ir mainījies par to situāciju. Jo tobrīd tā ideja, kāpēc Londonas kungi nosaka, kas notiek Skotijā – un man jau vienmēr liekas, nekad jau tā valdība, vienalga, kur viņa atrodas, nebūs gana laba –,
tā ka tas neko īsti nemainīs, vai tie kungi ir Londonā, vai viņi ir Edinburgā.
Bet tas, kas ir noticis pēdējos gados un īpaši tieši tagad, kas notiek politiskajā situācijā, – es domāju, ka mans viedoklis ir nedaudz mainījies, un es domāju, ka rezultāts būtu savādāks referendumā, ja tas notiktu šobrīd."
Referenduma gadadienas priekšvakarā pašreizējais Skotijas premjerministrs un Skotu Nacionālās partijas līderis Džons Svinijs atzina, ka bija satriekts par balsojuma iznākumu, tomēr uz nākotni viņš raugās cerīgi. Intervijā laikrakstam "The Sunday Times" politiķis liek cerību uz gados jauniem neatkarības atbalstītājiem.
Jauns referendums tuvākā nākotnē nav gaidāms
Nedēļas nogalē neatkarības atbalstītājus Glāzgovā uzrunāja bijušais Skotijas premjerministrs Alekss Salmonds, solot strādāt pie neatkarību atbalstošu deputātu vairākuma nākamajā Skotijas parlamentā. Politiķis, kurš šobrīd ir vēl vienas neatkarību atbalstošās partijas līderis, gan neskopojās kritizēt savus kādreizējos kolēģus.
"Mums šobrīd Holirudā ir zombiju parlaments. Viņiem desmit gadus bija dots mandāts par referendumu, un viņi neko nav darījuši! Mūsu lielākajai rūpnieciskajai ražotnei draud slēgšana, un viņi stāv malā un neko nedara! Simtiem tūkstošu pensionāru šoziem draud kurināmā trūkums, un politiķi neko nedara! Tam ir jābeidzas! Mūsu parlamentam jābeidz kapitulēt!" pavēstīja Salmonds.
"Mums pēc 18 mēnešiem būs vēlēšanas, un, lai radītu reklāmas saukli, ievēlētājiem neatkarību atbalstošajiem [Skotijas parlamenta] deputātiem ir jābūt patiesiem. Cilvēkiem, kas tic, ka [jāiegūst] nacionālā pašnoteikšanās, kas ir gatavi upurēties nacionālās pašnoteikšanās vārdā.
Es kopā ar citiem grasos vadīt grupu, lai šajā parlamentā nodrošinātu vairākumu. Tas būs mandāts neatkarībai!"
Vienlaikus pārredzamā nākotnē gaidīt jaunu neatkarības referendumu nav iespējams. Pirms diviem gadiem Lielbritānijas Augstākā tiesa lēma, ka Skotijas valdība nevar rīkot vēl vienu neatkarības referendumu bez britu valdības atļaujas.
Skatoties nākotnē, pētnieka Makgēgena vērtējumā viens no jautājumiem ir, vai lielais atbalsts neatkarībai jauniešu vidū saglabāsies pēc 10, 20 gadiem. Pēdējo astoņu gadu tendences rāda, ka atbalsts neatkarībai jaunākajās vecuma grupās ir piecreiz lielāks nekā gados vecākajās grupās.
Tāpēc viņš sekos līdzi tam, kā tuvākajos gados mainīsies atbalsts Skotijas neatkarībai vecuma grupās. Ja tas saglabājas pašreizējā līmenī, tad pāris desmitgažu laikā var parādīties ļoti liels neatkarību atbalstošs Skotijas iedzīvotāju vairākums.
