Turpinās iedzīvotāju evakuācija no Doneckas apgabala Ukrainā
Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu Krievija kārtējo reizi uzbruka ar bezpilota lidaparātiem Ukrainas teritorijai. Vairākos apgabalos tika izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme.
Zināms, ka masveidā apšaudīts Zaporižjas apgabals, kur vismaz divi cilvēki nogalināti un pieci ievainoti.
Tikmēr turpinās iedzīvotāju evakuācija no Krievijas armijas apdraudētajām apdzīvotajām vietām Ukrainas Doneckas apgabalā, it īpaši no Pokrovskas un tās apkaimes.
Tranzīta punktā Dņipropetrovskas apgabalā nonāk galvenokārt vecākās paaudzes iedzīvotāji. Tur cilvēkiem nodrošina medicīnisko palīdzību un psiholoģisko atbalstu, piedāvā atjaunot dokumentus, sakārtot pensiju saņemšanu, pieteikties īpašajam statusam vai pieprasīt kompensāciju par iznīcināto īpašumu.
Speciālisti arī palīdz doties uz jaunām dzīvesvietām, kas īpaši svarīgi senioriem. Piemēram, 68 gadus vecā Tatjana kopā ar vīru nevēlējās pamest savu dzimto Nelipivkas ciematu līdz pēdējam brīdim, bet aizbraukt viņi nolēma veselības stāvokļa dēļ. Sievietei apšaudes rezultātā savainota kāja, bet vīram plaušās bija izveidojies asins receklis.
Bet 50 gadus vecā Viktorija negribēja pamest savus suņus, bet pēdējie triecieni bija patiešām briesmīgi, un viņai atļāva ņemt līdz dzīvniekus. Savukārt 82 gadus vecā Lidija atzina, ka Selidoves pilsētā nav pieejams dzeramais ūdens, nav gāzes padeves un pat pārtikas palīdzību iespējams saņemt neregulāri.
Krievija neapstiprina daudzu gūstekņu aizturēšanu
Nesen notikušas kārtējās Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņas. Tiekoties ar šo karagūstekņu un pazudušo personu ģimenēm, Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs uzsvēris, ka gandrīz 40% cilvēku, kurus Ukrainai izdevies atgūt no Krievijas gūsta, ir tie, kuriem bijis bezvēsts pazudušo statuss un viņu aizturēšanu Starptautiskā Sarkanā Krusta Krievijas komiteja nav apstiprinājusi.
Pat ja karavīra biedri ir redzējuši sagūstīšanas brīdi, karavīrs tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu, līdz Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja vai cits avots neapstiprina nonākšanu gūstā.
Lubinecs arī izteicies, ka Krievijas gūstā atrodas vairāk nekā 14 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, un viņus atbrīvot ir vēl grūtāk nekā bērnus vai karavīrus.
"Bloomberg": Sabiedrotie apspriež iespējas, kā karš varētu beigties sarunu ceļā
Tikmēr aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka daži Ukrainas sabiedrotie jau sāk runāt par to, kā varētu beigties cīņa pret Krievijas iebrukumu, daļā citu Rietumu sabiedroto radot bažas, ka šādas sarunas var novest pie priekšlaicīga pamiera.
Apspriežot nākamā gada stratēģiju šajā karā, amatpersonas nopietnāk runā par to, kā varētu veidoties sarunu ceļā panākta kara izbeigšana.
Anonīmas amatpersonas, kuras ar šīm sarunām saistītas, aģentūrai gan esot skaidri norādījušas, ka jebkurš lēmums par sarunām ir jāpieņem Kijivai un ka neviens nespiež Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski uzsākt sarunas.
Tomēr, tuvojoties jau nākamajai kara ziemai, kaujas laukā nekas neliecina par izrāvienu, un tas mudina dažas sabiedroto amatpersonas sākt pētīt veidus, kā diplomātija varētu palīdzēt izkļūt no strupceļa.
"Bloomberg" vēsta, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā atrisināmā problēma būtu par to, kā nodrošināt, lai Ukraina nebūtu neaizsargāta pret turpmāku Krievijas uzbrukumu, vienlaikus pārliecinot sabiedrotos, ka viņi netiks ierauti tiešā konfliktā ar Kremli.
Tieši šis esot galvenais iemesls, kāpēc vairāki sabiedrotie līdz šim ir bijuši piesardzīgi pret atļaujas došanu izmantot tālas darbības rādiusa ieročus Krievijā un iespēju Ukrainai tuvākajā laikā kļūt par NATO dalībvalsti.
ASV ieroču ražošanas jaudas kāpināšana – lēns process
Daži sabiedrotie uzskata, ka laiks no novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām līdz nākamā gada janvārī gaidāmajai prezidenta inaugurācijai varētu dot iespēju aizejošajai Džo Baidena administrācijai lielāku politiskās rīcības brīvību palīdzības sniegšanā Ukrainai.
Telekanāls CNN vēsta, ka ASV militārās palīdzības paketes Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēdējos mēnešos ir mazākas, jo Pentagona ieroču un aprīkojuma krājumi ir samazinājušies. Problēma esot arī ražošanas jaudās.
Lai gan iepriekš tika atzīmēts, ka ASV palielina ieroču, jo īpaši 155 milimetru munīcijas un pretgaisa raķešu sistēmu "Patriot" ražošanu, process ir lēns un nespēs apmierināt lielo pieprasījumu.
Atverot jaunas rūpnīcas un ražošanas līnijas, ASV saražotās 155 mm munīcijas apmērs tagad sasniedz aptuveni 40 000 vienību mēnesī. Taču Pentagonam būs nepieciešams vairāk nekā gads, lai sasniegtu savu mērķi saražot 100 000 lādiņu mēnesī.
Kādas pozitīvas ziņas gan arī ir – Itālija līdz septembra beigām piegādās Ukrainai otru pretgaisa aizsardzības sistēmu SAMP/T.
Krievijas Drošības padomes sekretārs apmeklē Irānu
Tikmēr Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu iepriekš neizziņotā vizītē ieradies Irānā, un tas noticis dažas dienas pēc tam, kad Phenjanā viņš bija ticies ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu, bet Damaskā – ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
ASV un Lielbritānija arvien vairāk ir nobažījušās, ka Krievija dalās ar Irānu slepenā informācijā un tehnoloģijās, kas varētu Teherānas režīmu tuvināt kodolieroču izgatavošanai apmaiņā pret to, ka Maskavai tiek piegādātas ballistiskās raķetes karam Ukrainā.
Irāna apgalvo, ka tā neplāno ražot kodolieročus, lai gan pastāv bažas, ka tā varētu tos izgatavot, reaģējot uz spriedzes saasināšanos ar Izraēlu. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra norādījusi, ka Irānas kodoldegvielas līmenis no jūnija līdz augustam ir palielinājies, un tas ir pietiekami, lai uzpildītu sauju kaujas lādiņu, ja Irāna pieņemtu politisku lēmumu izstrādāt ieročus.
Eiropas Komisija spriež par turpmāku atbalstu Ukrainai
Eiropas Komisija šonedēļ varētu nākt ar priekšlikumu par turpmāko finansiālo atbalstu Ukrainai. Iepriekš G7 valstu līmenī tika panākta vienošanās piešķirt Ukrainai nākamgad 50 miljardu ASV dolāru palīdzību. Naudu tam paredzētu no peļņas, kas rastos ieķīlājot Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus. Tomēr Vašingtona un Brisele joprojām nevar vienoties par detaļām un tāpēc Eiropas Savienība apsver alternatīvus scenārijus.
"Konceptuāli mēs zinām, ka šī vienošanās par 50 miljardu dolāru atbalsta paketi Ukrainai ir pieņemta G7 līmenī. Pašreiz Eiropas Komisija gatavo priekšlikumu par to, kā tas tiks īstenots Eiropas Savienības līmenī. Protams, ka viens no parametriem, kas vēl aizvien ir diskusijās, ir par to tieši cik liels ASV atbalsts būs šajā paketē, jo tas ietekmēs arī Eiropas Savienības atbalsta summu," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
