Aculiecinieki vēstīja, ka sprādziens izraisījis zemestrīcei līdzīgu satricinājumu. Nav ziņu, vai uzbrukumā ir cietušie un bojāgājušie. Apgabala gubernators Igors Rudenja devis rīkojumu daļēji evakuēt Toropecas iedzīvotājus.
Ukrainas Drošības dienests ziņo, ka mērķis bija iznīcināt munīcijas noliktavu kompleksu un šī bijusi veiksmīga Ukrainas armijas dronu misija.
Russian media report that because of detonation at the 107th arsenal of GRAU in Toropets, an earthquake of 2.8 points was recorded, and windows were broken five kilometers away. This looks like a strike on a largest ammunitions warehouse during the full-scale war.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 18, 2024
In 2017, the… https://t.co/E2zO1dJmMo pic.twitter.com/zM2B3G1DEI
"Ukrainas bezpilota lidaparāti Krievijas Tveras apgabalā iznīcināja noliktavu ar "Iskander", "Tochka-U" un planējošām aviobumbām. Šonakt SBU, Galvenās izlūkošanas pārvaldes un Speciālo operāciju spēku bezpilota lidaparāti burtiski noslaucīja no zemes virsmas lielu Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu Toropecā Tveras apgabalā," pavēstīja avots Ukrainas Drošības dienestā (SBU).
Pēc Drošības dienesta informācijas, Krievijas militārajā kompleksā bijušas vairākas noliktavas, kurās glabāta tanku degviela, artilērijas munīcija, ballistiskās raķetes, dažādas sprāgstvielas un cita veida munīcija.
"Noliktavā atradās raķetes, kas paredzētas operatīvi taktiskajiem kompleksiem "Iskander", taktiskajām raķešu sistēmām "Tochka-U", planējošās aviobumbas un artilērijas munīcija. Pēc Ukrainas dronu atlidošanas sākās ārkārtīgi spēcīga detonācija," piebilda avots.
Vietējo iedzīvotāju nofilmētajos video redzami milzīgi dūmu mākoņi, kas pārklājuši visas debesis, nepārtraukti sprādzieni, kā arī izsisti logi un durvis pašā pilsētā.
Naktī par sprādzieniem tika ziņots arī Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Tulas un Orlas apgabalos.
KONTEKSTS:
Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
