Ar pētnieku sarunājās Latvijas Televīzijas žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Kādi patlaban ir lielākie drošības apdraudējumi jūsu reģionā?
Akio Takahara: Mūsu reģionā ir divi galveni drošības apdraudējumi. Viens no tiem ir Ziemeļkorejas raķešu un kodolieroču izstrāde. Un otrs ir Ķīnas militārā virzīšanās okeānos.
Savā runā jūs arī minējāt, ka Ķīnai attiecībā uz jūrām un okeāniem ir svarīgi, lai Ķīna kļūtu gan par sauszemes, gan jūru varu. Vai varat to paskaidrot detalizētāk?
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins 2017. gada maijā teica slēgtu runu, ļoti skaidri pasakot, ka viņš vēlas, lai Ķīna būt īstena pasaules lielvara – vara gan uz sauszemes, gan jūrās. Tāpēc viņš argumentē, ka Ķīnai ir jādodas ārā okeānos, bet viņus daļēji ierobežo tā dēvēta pirmā salu ķēde.
Mēs esam pieraduši redzēt karti, kur Ķīna attēlota no ziemeļiem uz dienvidiem. Bet, ja pagriežam skata perspektīvu no Ķīnas rietumu puses, varat skaidri redzēt, ka pirmā salu ķēde daļēji ierobežo Ķīnas virzīšanos jūrās.
Tā savieno Japānas arhipelāgu, Taivānu, Filipīnas un tā tālāk. Tas ir viņa mērķis. Un tas piešķir jaunu nozīmi Taivānas pievienošanai arī kā placdarmam, kas ļauj Ķīnai ieiet Klusajā okeānā.
Ko jūs sagaidāt no Ķīnas, ja raugāmies tuvākā vai tālākā nākotnē?
Ķīnieši mēģinās vairot savu militāro spēku. Suņdzi traktāta "Kara māksla" tradicionālā domāšana ir uzvarēt bez cīņas, tas ir labākais veids. Tāpēc viņi vienkārši izdarīs spiedienu uz mazākajām valstīm, kas ieskauj Ķīnu, lai liktu tām piekāpties. Bet mums ir savas intereses, mums ir savas nacionālās jūtas, un politiķiem ir jābūt atbildīgiem. Šajā ziņā starp mums un Ķīnu spriedze turpināsies.
Daudz runāts par Ķīnu un Krieviju un tās atbalstu, lai gan Ķīna saka, ka tā neatbalsta nevienu pusi šajā Krievijas karā Ukrainā. Kā jūs to komentētu? Arī jautājumā par duāla pielietojuma preču piegādi – pēdējā laikā ziņots, ka ķīniešu motori izmantoti Krievijas dronos.
Neskatoties uz to, ka Ķīnas līderi saka, ka viņi ieņem neitrālu pozīciju, tā īsti nav taisnība. Sji Dzjiņpins kopš kara sākuma ir daudz reižu ticies ar [Vladimiru] Putinu. Bet viņš ne reizi nav apmeklējis Ukrainu, ne reizi nav ticies prezidentu [Volodimiru] Zelenski. Tas atklāti parāda, ka viņš nostājas vienā pusē un atbalsta Krievijas kara centienus, piegādājot šīs tehnoloģijas un produktus.
Tās ir baumas, es nevaru apstiprināt to patiesumu. Taču, kad Vācijas kanclers [Olafs] Šolcs aprīlī apmeklēja Pekinu un teicis Sji Dzjiņpinam, ka viņam ir jāpārtrauc šo duāla pielietojuma preču sūtīšanu uz Krieviju – Sji Dzjiņpins atbildējis, sakot, ka tad, kad Krievijā importējam saldējumu un ja krievu karavīrs to apēd, vai tas nozīmē, ka tas ir duāla pielietojuma produkts? Proti, viņš atbildēja ar izsmiešanu.
Un eiropiešiem tas, protams, nav pieņemami. Arī [Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai] fon der Leienai un [Francijas prezidentam Emanuelam] Makronam, kad viņi ar Sji Dzjiņpinu tikās maijā Francijā. Tajā reizē Sji Dzjiņpins saldējuma vietā izmantojis metaforu ar rīsiem, būtībā pasakot to pašu.
Kādēļ Ķīna vēlas atbalstīt Krieviju?
Ķīnai lielākais ārpolitikas mērķis ir uzvarēt stratēģiskajā konkurencē ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tāpēc, neskatoties uz pretrunām starp viņiem abiem, viņi viens otram ir vajadzīgi. Tādēļ Sji Dzjiņpins nevēlas, lai Putins izgāztos.
Arī jūsu valsts – Japāna – cenšas kuģot šajos pēdējo gadu starptautiskajos ūdeņos. Krievijas karš Ukrainā un situācijā jūsu reģionā, Dienvidaustrumāzijā – kā tas viens otru ietekmē?
Japāņi ir patiešām sarūgtināti par Putina iebrukumu [Ukrainā]. Tas ir klajš ANO statūtu pārkāpums. Japāņi augstā vērtē tur ideju, ka mums nekad nevajadzētu uzspiest savu gribu citām tautām ar spēku. Tas ir tas, ko mēs iemācījāmies no savām kļūdām Otrā pasaules kara laikā.
Tāpēc mēs esam ļoti sarūgtināti un mēs esam ļoti gatavi atbalstīt ukraiņus. Mēs esam nodrošinājuši vairāk nekā miljardu eiro vērtu palīdzību, Ukrainai sniedzot neletālu atbalstu. Un mēs uztraucamies, ka kaut kas līdzīgs var notikt mūsu pasaules daļā.
Vai Krievijas karš Ukrainā to padarījis iespējamāku?
Par to ir dažādas interpretācijas. Domāju, ka tas būtu atkarīgs no tā, kā attīstīsies kara situācija un kādas mācības Sji Dzjiņpins gūs no Putina pieredzes Ukrainā.
Vai drošības situācija Dienvidaustrumāzijā savukārt varētu kaut kā ietekmēt arī drošības situāciju šeit?
Jā, absolūti. Divu lietu dēļ. Pirmkārt, ja jebkādas karadarbības dēļ mūsu pasaules daļā tiks traucētas jūras satiksmes līnijas, tad visa pasaule, arī Latvija un Eiropa, ļoti cietīs. Tas būtu diezgan postoši pasaules ekonomikai. Tāpēc mums tas ir jānovērš. Tas pirmkārt. Un, ja Ķīnai izdosies uzspiest savu gribu citām tautām, tas ietekmēs pasauli visdažādākajos veidos, un jūs tas ietekmēs daudzos veidos.
Jūs minējāt Ziemeļkoreju kā vienu no diviem lielākajiem draudiem jūsu reģiona drošībai. Nesen tika publicētas Ziemeļkorejas līdera Kima fotogrāfijas, kur viņš apmeklējot urāna bagātināšanas rūpnīcu. Ir bijuši raķešu izmēģinājumi. Šķiet, ka pēdējo mēnešu laikā viņš kļuvis arvien drošāks?
Viņš ir ļoti mīklains. Mēs tā īsti nezinām, ko viņš vēlas, kādus rezultātus viņš cenšas panākt ar viņu kodolspēju demonstrācijām. Un tās ir lielas galvassāpes. Neviens precīzi nezina, kā mums ar viņu apieties. Kā vajadzētu ietekmēt viņa uzvedību? Interesanti, ka šajā kontekstā mēs liekam cerības uz Ķīnu. Jo bez Ķīnas atbalsta Ziemeļkoreja nevar izdzīvot. Bet tās ir gluži kā attiecības starp māti un zēnu, kurš neklausa māti. Bez mātes zēns nomirtu, bet māte nespēj likt zēnam viņu klausīt. Tomēr Ķīnai ir ietekmes sviras, lai ietekmētu Kima Čenuna uzvedību. Taču vienlaikus mums ir jābūt labām attiecībās ar Pekinu, lai to sagaidītu. Un šobrīd tas nav viegli.
Pieņemu, ka Ziemeļkoreja būs arī viena no diskusiju tēmām vēlāk šonedēļ, kad ASV prezidents Baidens Delavērā, viņa māju pilsētā, uzņems Japānas, Austrālijas un Indijas līderus. Ko jūs sagaidāt no šīs tā dēvētās "Quad" drošības dialoga sanāksmes?
"Quad" ir platforma, kur ne tikai apspriest drošības jautājumus, bet arī attīstības un sadarbības jautājumus. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka sarunās būs dažādu elementu sajaukums, bet noteikti pašreizējā drošības vide visā pasaulē – drošība gan Eiropā, gan Āzijā būtu viena no svarīgākajām tēmām, kas tiks apspriesta Delavērā.
Vai laikam, kad notiek šī tikšanās, ir īpaša nozīme?
Jā, jo īpaši tāpēc, ka šī būs prezidenta Baidena pēdējā "Quad" tikšanās, un tāpat arī mūsu Japānas premjeram Fumio Kisidam. Kādi būs viņu atvadu vārdi pārējiem valstu vadītājiem? Tas būs uzmanības centrā.
Arī Indija būs tur, un bijušas runas, ka Indija varētu mēģināt būt kā vidutājs starp Krieviju un Ukrainu miera sarunu perspektīvā.
Es domāju, ka Indijas premjers [Narendra] Modi ļoti centīsies. Un ar nepacietību gaidīsim, kas Modi būs sakāms, piemēram, par to, ko viņš ir pieredzējis BRICS ietvaros. Zināt, ir valstis, kas vēlas pievienoties BRICS. Organizācija paplašinājās jau šī gada sākumā, taču ir vairāk valstu, kas vēlas pievienoties. Ko tas nozīmē? Kā darbojas BRICS? To visu mēs gribētu dzirdēt no Modi kunga.
