Baidens vizītes laikā uzsvēra, ka Izraēla nav viena, un Vašingtona palīdzēs aizsargāt tās iedzīvotājus, brīvību un taisnīgumu. Vienlaikus kopā ar Izraēlu un citiem partneriem reģionā tiks darīts viss iespējamais, lai novērstu turpmākas nevainīgu civiliedzīvotāju traģēdijas.
Sākotnēji izskanēja pieņēmums, ka par sprādzienu slimnīcā Gazas joslā atbildīga ir Izraēla, bet trešdien, viesojoties Izraēlā, ASV prezidents pauda, ka vainīgi ir citi un viņš atbalsta Izraēlas versiju par notikušo, ka sprādzienu Gazas joslas slimnīcā izraisīja paši palestīniešu kaujinieki. Par to liecinot Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija.
Iespējams, šis atbalsts arī ir veicinājis to, ka Izraēla piekritusi atļaut pārtikas, ūdens un zāļu piegādāšanu no Ēģiptes civiliedzīvotājiem Gazas dienvidos, ja vien palīdzība nesasniegs "Hamās".
Izraēlas paziņojumā gan nebija ne vārda par Gazas joslā tik ļoti nepieciešamo degvielu.
Vizītes laikā Baltā nama saimnieks arī mudināja Izraēlu neatkārtot tās pašas kļūdas, cenšoties atriebties, ko savulaik izdarīja ASV.
"Nevar skatīties, kas šeit ir noticis ar jūsu mātēm, tēviem, vecvecākiem, dēliem, meitām, bērniem, pat mazuļiem, un nekliegt pēc taisnības. Taisnība ir jāpanāk. Bet es brīdinu, kamēr jūs jūtat šīs dusmas – ņeļaujiet tām sevi pārņemt," teica Baidens.
"Pēc 11. septembra uzbrukumiem mēs ASV bijām saniknoti – mēs meklējām taisnību un panācām taisnību. Bet mēs arī pieļāvām kļūdas," piebilda ASV prezidents.
Eiropas valstu līderi tik ātri nav nostājušies vienā vai otrā pusē – izskanējuši aicinājumi veikt izmeklēšanu, kas vainīgs pie sprādziena Gazas slimnīcas teritorijā. Taču tas ir pastiprinājis daudzu rietumvalstu bažas par humāno katastrofu Gazas joslā.
Humāno palīdzību Gazas joslai solīja palielināt gan Vācijas kanclers, gan britu premjerministrs, un Eiropas Komisijas (EK) prezidente. Savukārt ASV prezidents apsolīja papildu 100 miljonus ASV dolāru (95 miljonus eiro).
Par notikušo Gazas joslā tika spriests arī ANO Drošības padomē. Rezolūcijas tekstā par Tuvo Austrumu krīzi iekļauta kritika par ""Hamās" šausmīgajiem teroristu noziegumiem", savukārt pret Izraēlu tiešs nosodījums netika pausts, taču rezolūciju atbalstīja 12 no 15 Drošības padomes locekļiem.
Interesanti, ka pret bija ASV, jo tekstā nav minētas Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un pēc tam Izraēla pat pateicās ASV par šo veto izmantošanu. Arī Lielbritānija atturējās.
Nelielas atšķirības, vērtējot notikušo, ir arī Eiropas Savienības (ES) institūciju starpā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena mazāk sliecas kritizēt Izraēlu, savukārt ES augstākais diplomāts Žuzeps Borels apsūdzēja Izraēlas valdību starptautisko tiesību pārkāpumā, ieviešot pilnīgu Gazas blokādi.
No rietumvalstīm reakcija uz notikušo daudzviet ir lielākas humānās palīdzības piedāvāšana palestīniešiem, kuri atrodas Gazas joslā.
Tas, ko rietumvalstu līderi, piemēram, Vācijas kanclets Olafs Šolcs, arī fon der Leiena, cenšas uzsvērt – nevar likt vienlīdzības zīmi satrp palestīniešiem Gazas joslā un šajā teritorijā bāzēto teroristu grupējumu "Hamās". Tāpat amatpersonas norādījušas, ka "Hamās" nav tiesību runāt palestīniešu vārdā.
Pēc Baidena lūguma, Izraēla piekritusi nekavēt humānās palīdzības piegādi civiliedzīvotājiem Gazas joslas dienvidu daļā no Ēģiptes, kamēr tā būs tikai pārtika, ūdens un zāles.
Nav skaidrs, kad palīdzība sāks plūst. Izraēla neatļaus nekādu humāno palīdzību no savas teritorijas uz Gazas joslu, kamēr valstī netiks atgriezti kaujinieku sagrābtie ķīlnieki.
Baidena vizītes mērķis pirmkārt, bija paust solidaritāti ar seno sabiedroto, un līdzīgs vadmotīvs būs Lielbritānijas premjera Riši Sunaka vizītei. Britu premjers sākotnēji apmeklēs Izraēlu, bet pēc tam dosies vizītē uz citām reģiona valstīm. Viņš uzsvērs, ka starptautiskā sabiedrība nedrīkst ļaut "Hamas" barbariskajam terorismam un necieņai pret cilvēku dzīvību kļūt par katalizatoru tālākai konflikta eskalācijai reģionā. Tiks arī meklēti ceļi spriedzes mazināšanai, un Londona gatavojas sniegt papildu humāno palīdzību palestīniešiem.
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. Līdz šim brīdim kaujinieki izšāvuši jau vairāk nekā 3200 raķešu. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis.
Atbildot uz palestīniešu teroristu grupējuma "Hamas" sarīkoto slaktiņu, Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamas" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā.
