Uz jautājumu par to, cik ilgi Krievija spēs uzturēt savus spēkus frontē un kā armija pielāgojas karadarbībai, Bajevs atbildēja, ka skaidru atbildi uz šo jautājumu nevar sniegt. Viņaprāt, to pat nezina krievu ģenerāļi.
Viņaprāt, šobrīd Krievijas armija nav pazīstama ar militāri industriālā kompleksa darbības principiem un ko viņi spēj saražot.
"Ģenerāļi Maskavā redz visus trūkumus, visas problēmas. Viņiem nav ne jausmas par ceļu uz uzvaru. Mēs iepriekšējā sesijā pārrunājām Ukrainas ceļu uz uzvaru, kas ir ļoti grūts. Krievijā vispār nav ceļa uz uzvaru, tikai uz pastāvīgu karu," uzskata Bajevs.
"Es neesmu pārliecināts, ka esošā armija ir spējīga uzturēt pastāvīgu karu. Tā patiešām spiediena ietekmē lūst. Ukrainas armija lūst spiediena ietekmē, to mēs apspriežam nelabprāt.
Ciktāl runa ir par Krievijas armiju, to definē trīs sastāvdaļas – korupcija, kriminalizācija un sovjetizācija," piebilda Bajevs.
Ja korupcija ir pašsaprotama, ar kriminalizāciju pētnieks domāja to, ka pēc "Vagner" grupējuma beigām tā radītā "infekcija" izplatās Krievijas armijas rindās – proti, kā tiek rekrutēti karavīri, kā notiek kaujas. Un tas, Bajeva ieskatā, skaidri parāda, ka Krievijas armija nekļūst profesionālāka.
Cik viņš nopratis no saziņas vietnē "Telegram" publicētā, tas daudzus krievu armijas ģenerāļus šokē. Sovjetizācija savukārt nozīmē atgriešanos pie kādreizējām tradīcijām – liela karaspēka koncentrēšanu, virzīšanos uz priekšu neatkarīgi no izmaksām. Atšķirībā no Padomju Savienības Krievija nav spējīga to uzturēt.
Savukārt intervijā Latvijas Televīzijai NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra STRATCOM vadītājs Jānis Sārts atzina, ka Ukrainai šobrīd neklājas tik labi, kā cerēts, tieši nepietiekamā Rietumu sabiedroto atbalsta dēļ.
Bet kā Krievijas ekonomiku un kara vešanas spējas ir ietekmējušas sankcijas? Eiropas Ārējās darbības dienesta Krievijas nodaļas vadītājs Dirks Šubels "Rīgas konferences 2024" diskusijā atzina, ka sankciju ietekme nav uzreiz pamanāma.
Vienlaikus Šubels pauda, ka Krievijas ekonomiskais stāvoklis tās ilgstoši nevarēs panest un lūzumu sistēmā varēs pamanīt tuvāko 2–3 gadu laikā.
Piektdien konferencē interesanta diskusija bija par mākslīgā intelekta ietekmi un iespējām to regulēt. Kā jau jebkura diskusija par tehnoloģijām, tā brīžiem aizgāja detaļās, kuras labāk izprot jomas profesionāļi un pārzinātāji.
STRATCOM vadītājs Jānis Sārts prognozēja, ka esam dziļu pārmaiņu priekšā. Viņš nešaubās, ka autoritāri režīmi var izmantot mākslīgo intelektu sabiedrības kontroles nolūkos.
"Ja mēs skatāmies uz gūtajām mācībām no sociālajiem medijiem, mani tas tiktāl neiepriecina. Vai varam piemērot gūtās mācības tam, kā spējam tikt galā ar šo jauno tehnoloģiju? Es domāju, šis ir galvenais jautājums. Un es nedomāju, ka mums ir daudz laika to pārrunāt. Tas var būt neliels pārspīlējums, ka nākamgad parādīsies aģenti. Bet pēc dažiem gadiem tas ir iespējams.
Ja tuvāko gadu laikā nebūsim atrisinājuši pamata jautājumus, mūs gaida mežonīgs ceļojums," par mākslīgo intelektu izteicās Sārts.
Pēcpusdienā konferencē gaidāmas diskusijas par izaicinājumiem likumos balstītajai starptautiskajai kārtībai, kā arī par to, kā Rietumi var pretdarboties naidīgām informatīvajām kampaņām. Bet sestdien gaidāmas sarunas par NATO sadarbību ar līdzīgi domājošajām valstīm un sabiedroto gatavību iespējamām izmaiņām drošības situācijā tuvākajā laikā.
