Piektdien NATO bija svarīga saruna par pretgaisa aizsardzību. Alianse izziņoja standartizācijas iniciatīvu, lai uzlabotu militāro koordināciju un samazinātu izmaksas. Bet īpašs brīdis bija ceturtdienas vakarā, kad NATO ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņa galvenā vēlme – kas ir arī Ukrainas uzvaras plāna pirmais punkts – ir saņemt tūlītēju ielūgumu dalībai NATO, jo Zelenskis uzskata, ka tajā brīdī Krievija izbeigs karu.
"Maskava var būt skaļa, bet NATO ir spēcīga. Galvenā uzmanība diskusijā bija masveida militārās palīdzības nogādāšanai Ukrainā no Rietumu sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Mēs esam redzējuši paziņojumu vakar no Austrālijas, pirms tam no ASV, un dažas dienas iepriekš – no Vācijas. Arī daudzi citi sabiedrotie joprojām sniedz masveida palīdzību Ukrainai un tas turpināsies," pēcāk žurnālistiem sacīja Rute.
Otra alternatīva esot kodolieroči, no kuriem Ukraina savulaik atteicās, bet Zelenskis saka – Ukraina izvēlas NATO un nevis kodolieročus savai aizsardzībai.
"Ja kāds Kremlī domā, ka mūs var sašķelt, un mēs to pārtrauksim... Nē, tas nenotiks, un Ukraina būs NATO dalībvalsts, par to nav šaubu," sacīja Rute.
"Redziet, mums ir vienotība. Labs sākums. Mums vajag vēl 32 dalībvalstu balsis," piebilda Zelenskis.
Marks Rute uzsvēra nepārtrauktu militāro palīdzību Ukrainai ar spēcīgu atbalstu no tādiem sabiedrotajiem kā ASV un Vācija, kā arī atkārtoti apliecināja NATO apņemšanos nodrošināt Ukrainas iespējamo dalību, bet tam nepieciešams visu 32 dalībvalstu atbalsts – un visi tam vēl nav gatavi. Taču piektdien daudz tika runāts par pretgaisa aizsardzību.
"Tas, kas bija šodien, – mēs runājām par gaisa telpas aizsardzību, kas ir kopīgs izaicinājums NATO," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
"Protams, tas ir izaicinājums valstīm, kas ir austrumu flangā – tai skaitā arī Latvijai, tai skaitā attiecībā uz tādiem zemu un lēni lidojošiem objektiem kā droni. Mums bija ļoti nopietns incidents, bet mēs neesam šeit vienīgie ar šādiem izaicinājumiem," atzīmēja Sprūds.
Hibrīduzbrukumi no agresorvalstīm gaidāmi arī nākotnē – vai tie būtu zemu lidojoši droni, vai īpāši apmācītas migrantu grupas, par kuru veidošanu pirms dažām dienām runāja Polijas premjers.
"Noteikti tas nekad neapstāsies – mūsu robežu stiprināšana gan uz sauszemes, gan jūrā, gan gaisā. Mēs redzam, ka šie izaicinājumi būs un būs hibrīdprovokācijas un hibrīduzbrukumi – šādā veidā testējot mūsu spējas un gatavību visādos veidos. Šī tēma ir uz palikšanu NATO ietvaros," norādīja Sprūds.
Vēl NATO apņēmies ieviest vienotus munīcijas standartus, aliansei gūstot mācību no Krievijas kara ar Ukrainu.
Lai gan pastāv NATO standarts artilērijas munīcijai, tā ieviešana ir brīvprātīga, un 14 NATO valstis ir izvēlējušās to neievērot, bet tas ir sadrumstalojis munīcijas ražošanas tirgu un apgrūtinājusi piegāžu plūsmu tai pašai Ukrainai.
Visās haubicēs joprojām varot izmantot dažādus 155 mm lādiņus, taču operatoriem ir jāievada šāviņu specifikācijas, ielādējot tos ierocī un šajos datos nav vienotas kārtības.
