Eksperti pārrunāja iespējamos mehānismus Ukrainas atbalstam. Tematu aizsāka atvaļinātā amerikāņu ģenerālleitnanta Bena Hodžesa saruna ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski. Viņš atzina, ka acīmredzami vajag darīt vairāk, lai atbalstītu Ukrainu visos iespējamajos veidos, bet pirmkārt – tieši militāri.

Kas attiecas uz finansiālo atbalstu Ukrainai, tur esot vērojama virzība, jo praksē jau ievieš vasarā lielā septītnieka valstu pieņemto lēmumu piešķirt aizdevumu 50 miljardu dolāru vērtībā, izmantojot peļņu no iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Un Eiropas Savienība (ES) ir gatava piešķirt lielāko daļu no šī finansējuma.

Vaicāts par to, vai Eiropas Savienības valstu vidū ir vērojamas domstarpības par to, kā tālāk virzīties ar atbalsta sniegšanu Ukrainai, Dombrovskis uzsvēra, ka kopumā ir stingrs atbalsts, taču atzina, ka ir valstis, kuras ceļ iebildumus.

"Kad mēs nonākam pie diskusijām [Eiropadomē], jā, reizēm tas aizņem ilgāk nekā nepieciešams. Reizēm mūsu pieņemtie lēmumi nav tik ambiciozi, kā vajadzētu būt. Ir daži, kas nav vienisprātis, iespējams, redzamākais viņu vidū ir premjerministrs Orbāns," sacīja Dombrovskis.

Savukārt uz jautājumu par Ukrainas iestāšanos ES, tās iekļaušanu vienotajā tirgū, un to, kas būtu jādara Kijivai, Dombrovskis atbildot vērsa uzmanību uz to, ka valstij ir piešķirts kandidātvalsts statuss un ka tiek uzsāktas iestāšanās sarunas.

Bet britu domnīcas "Karaliskais apvienoto dienestu institūts" vadītāja Karina von Hippela norādīja, ka Ziemeļkorejas karavīru piesaiste Krievijas pusē karā pret Ukraina izceļ izmisumu, kāds ir krievu pusei.

Un ziemeļkorejiešu karavīri kaujas laukā nesīs lielus zaudējumus.

Bet ceturtdien pievakarē notikušajā diskusijā par izaicinājumiem eiroatlantiskajai drošībai ASV Valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss Obraiens atzina, ka Krievija izmēģina katru logu "sabiedroto mājā", lai saprastu, kuram ir nozīme.

Tikmēr diskusijā par nākotnes dilemmām Eiropas drošībai "Safran Group" viceprezidents Filips Erera pauda viedokli, ka neatkarīgi no tā, kurš tiek ievēlēts par nākamo ASV prezidentu, ideja, ka ASV saglabās savu apņemšanos nodrošināt Eiropas drošību šīs dienas līmenī, neatbilst realitātei, un tas ir bīstami.

Tikmēr izdevuma "The Economist" redaktors aizsardzības jautājumos Šašanks Džoši pauda viedokli, ka Eiropa nav sasniegusi patiesu autonomiju ieroču nodrošināšanā un spējā tos pielietot. Starpība starp to, ko vēlas Eiropas valstis un kur tās tagad atrodas, ir liela.

Piektdienas pusdienlaikā norisinās diskusija par to, kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku, tās iekšējo stabilitāti un ietekmi pasaules mērogā. Pēcpusdienā notiks diskusijas par mākslīgā intelekta ietekmi un tā regulēšanu; par izmaiņām starptautiskajā kārtībā un dažādu ietekmīgu spēlētāju lomu; kā arī par to, kā Rietumi var pretdarboties naidīgām informatīvajām kampaņām.