Vai moldāvus, ja tie izvēlēsies pievienoties Eiropas Savienībai, patiešām sagaida tumši laiki?

Vai moldāvus, ja tie izvēlēsies pievienoties Eiropas Savienībai (ES), patiešām sagaida tumši laiki? Kremļa dezinformācijas kampaņas aktīvi izplata šādu scenāriju, tādējādi baidot Moldovas iedzīvotājus, kuri gatavojas šo svētdien notiekošajam referendumam par virzību dalībai Eiropas Savienībā. Moldovas varasiestādes ziņo, ka Maskava septembrī vien 130 000 Moldovas iedzīvotāju kontos ieskaitījusi kopumā 15 miljonus dolāru. Nauda paredzēta dažādām dezinformācijas kampaņām un vēlētāju uzpirkšanai.

Kremlis izvērsis Moldovā ārkārtīgi plašas informācijas operācijas, tādējādi cenšoties bijušo padomju republiku iepīt savas ietekmes tīklos. Vēstījums, kas caurvij principā visus ar referendumu saistītos dezinformācijas stāstījumus, ir tas, ka Moldovai nekādā mērā nav izdevīgi pievienoties Eiropas Savienībai. Politiķi, kas aicina domāt citādi, tātad it kā rīkojoties pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm.

Dezinformācijas vēstījumos tiek uzsvērts, ka, pievienojoties Eiropas Savienībai, Moldova zaudēs savu neatkarību un tai bez ierunām nāksies dancot pēc Rietumu stabules.

Turklāt tiek nepatiesi apgalvots, ka pievienošanās ES automātiski nozīmē arī virzību dalībai NATO, taču tā nav taisnība. Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vēl joprojām ir tādas, kas nav NATO dalībvalstu sarakstā un ir izvēlējušās saglabāt neitralitāti, piemēram, Īrija un Austrija.

Tāpat arī moldāvi tiek baidīti ar stāstiem, ka Rietumu mērķis ir izmantot Moldovu kā bāzi karam pret Krieviju – tā varot kļūt par nākamo Ukrainu un tikt iznīcināta. Kā skaidri un gaiši zināms, Ukrainu karā ierāva neviens cits kā Krievija.

Turklāt, cenšoties moldāvus pārliecināt par labu Kremļa plāniem, tiek izplatīti plakāti un skrejlapas, kas uzsver, ka Moldovas "īstās mājas" ir Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, kur tā pašreiz ir novērotāja statusā.

Moldovu kā pilnvērtīgu dalībnieku šajā savienībā, kuru principā vada Krievija, sagaidot īsta stabilitāte un ekonomiskā izaugsme atšķirībā no Eiropas Savienības.

Ņemot vērā, ka Moldovas sabiedrība ir samērā konservatīva, dezinformācija vēršas arī pret seksuālo minoritāšu jautājumiem. Piemēram, izplatās meli, ka Eiropas Savienība liekot Moldovai legalizēt viendzimuma laulības un uzspiežot "LGBT ideoloģiju". Dezinformācija par tradicionālo ģimenes vērtību apspiešanu ir tik absurda, ka tiek pat apgalvots, ka Eiropas Savienībā visi cilvēki esot homoseksuāli. Kā otrdien LTV "Panorāmā" minēja ārlietu ministre Baiba Braže, savas vizītes laikā Moldovā arī viņa saskārās ar šādu jautājumu.

Protams, tā nav taisnība. Eiropas Savienība neko tādu neuzspiež, bet iestājas par cilvēktiesībām un minoritāšu, tostarp seksuālo minoritāšu, tiesībām.

Krievijas propagandas mediji manipulatīvi pasniedz arī Moldovas pirmsvēlēšanu aptauju rezultātus. Virsrakstos ir lasāms – aptaujas dati liecina par to, ka mazāk nekā puse moldāvu ir gatavi atbalstīt valsts pievienošanos ES.

Sākotnēji, izlasot šādu virsrakstu, šķiet, ka lielākā daļa sabiedrības nevēlas iestāties Eiropas Savienībā un Kremlis var priecīgi berzēt rokas. Bet saskaņā ar aptaujas datiem tā nav taisnība. 

Lai gan cilvēku skaits, kas ir gatavi balsot "par", ir nedaudz zem 50% atzīmes jeb 46%, atbalstītāju īpatsvars tomēr ir lielāks nekā to moldāvu skaits, kas ir pret integrāciju. 12% gan vēl neesot izlēmuši, tāpēc galējo sabiedrības viedokli uzzināsim pēc svētdienas vēlēšanām.

Jāpatur prātā, ka Krievija izplata dezinformāciju, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus un potenciālos nākotnes scenārijus, radot pamatu arī turpmākām dezinformācijas kampaņām. Tādēļ nav pārsteigums, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija arī par to, ka referendumā neplāno piedalīties gana daudz cilvēku, lai tas būtu derīgs. Jāņem vērā, ka šis slieksnis ir 33%.

Tādējādi tiek radīts maldīgs priekšstats, ka moldāvi nav gana ieinteresēti Eiropas integrācijā, lai vispār dotos pie vēlēšanu urnām; tas viņiem esot maznozīmīgi.

Aptaujas dati savukārt norāda uz pretējo. Lielākā daļa jeb 67% no aptaujātajiem iedzīvotājiem atbildēja, ka grasās piedalīties 20. oktobra referendumā.

Dezinformācijas vēstījumi arī sagatavo augsni, lai potenciāli abšaubītu vēlēšanu iznākumu leģitimitāti.

Ja Moldova nobalsos par integrāciju Eiropas Savienībā, tad, atsaucoties uz iepriekš izplatītajām nepatiesajām ziņām, Krievija varētu apgalvot: "Lielākā daļā moldāvu nemaz netaisījās iet balsot, pie tam balsot "par". Kā tad nākas, ka iznākums ir šāds? Ož pēc rezultātu viltošanas!"

Šāda dezinformācijas kampaņa var kalpot, lai iedvestu pārliecību, ka vēlēšanu process bijis negodīgs. Tāpat to var izmantot, lai radītu neuzticību valdībai un nomelnotu pašreizējo proeiropeisko prezidenti Maiju Sandu, kuru Kremļa mediji dēvē par Rietumu marioneti, stāstot, ka pēc Rietumu pasūtījuma ir tikusi orķestrēta vēlēšanu "nozagšana".

Tas savukārt iet roku rokā ar plaši izplatītu dezinformāciju, ka Moldovas valdība un prezidente Sandu akli darbojas ASV un Eiropas Savienības interesēs, nevis savu pilsoņu labā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti