Premjerministra pienākumu izpildītāja Ana Brnabiča informēja, ka pēc puses balsu saskaitīšanas atbalsts uzvarētājiem sasniedza 47%. To vēlāk apstiprināja arī pats prezidents.
Opozīcijas partija "Serbija pret vardarbību" esot saņēmusi apmēram 23% vēlētāju atbalstu, taču tās pārstāvji šiem rezultātiem nepiekrīt.
Opozīcija apsūdz valdošo partiju par krāpšanu vēlēšanās un velētāju vešanu ar autobusiem no viena apgabala uz citu.
Vēl asāk opozīcijas spēki izteicās par vienlaikus notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, jo, viņuprāt, galvaspilsētā Belgradā varas partijas uzvara panākta ar negodīgiem paņēmieniem. Uz šejieni atvesti balsot cilvēki pat no kaimiņvalstīm, un esot ziņas par vēlētāju uzpirkšanu.
Opozīcija norāda, ka Belgradā ar autobusiem ievesti 40 tūkstoši cilvēku no laukiem, lai balsojumu Belgradā nosvēruši par labu Vučiča Serbijas Progresīvo partijai.
"Neviens te pazīst nevienu, kas balsotu par par Progresīvo partiju, bet tad viņiem izrādās vairākums," spriež Belgradas iedzīvotājs Dragans.
Politikas eksperti jau iepriekš pieļāva, ka tieši galvaspilsētā būs sīvākā cīņa, jo šeit opozīcija var reāli apdraudēt Vučiča un viņa partijas pozīcijas. Tā pie varas šajā Balkānu valstī atrodas kopš 2012. gada.
Serbijas prezidents Vučičs ir vienlaikus gan proeiropeisks, gan prokrievisks. Viņš uzskata, ka Serbijai vajadzētu pievienoties Eiropas Savienībai, bet pie katras izdevības kritizē Briseli un Serbija nav pievienojies Eiropas sankcijām pret Maskavu.
Premjerministres amatā Vučičs iecēla homoseksuālo Brnabiču, bet vēlāk aizliedza praida gājienus.
"Mūs gaida grūts periods, bet mums ir jāturpina ceļš uz Eiropas Savienību. Būs sarežģītas sarunas un piekāpšanās sarunās ar Prištinu, bet mēs vienmēr paturēsim Kosovu kā daļu no Serbijas teritorijas," pavēstīja Vučičs.
Tiek uzskatīts, ka Vučičs veido Serbiju par autoritāru valsti pēc Ungārijā vērojamā Orbāna varas modeļa.
Viņš kontrolē lielu daļu valsts plašsaziņas līdzekļu un ienesīgos valsts iepirkuma līgumus. Savas vairāk nekā 30 gadus ilgās politiskās karjeras laikā Vučičs no galēja nacionālista, kurš atbalstīja serbu agresiju pret citām tautībām, kļuvis par reģionālo spēlētāju, kuru Rietumu amatpersonas slavē par relatīvi stabilas Balkānu valsts saglabāšanu.
"Viņš saprot politisko Rietumu ļoti pasīvo un liekulīgo nostāju, kuriem patīk, ka pie varas ir "stabilokrāts".
Tas viņiem ir daudz svarīgāk par demokrātiskām vērtībām. Kāds, kuru viņi var kontrolēt, pēc principa "jā, viņš ir slikts puisis, bet viņš ir mūsu sliktais puisis"," spriež Serbijas politikas analītiķis Zorans Stojilkovičs.
KONTEKSTS:
Vučičs izsludināja ārkārtas balsojumu 17. decembrī – tikai pusotru gadu pēc iepriekšējām parlamenta un prezidenta vēlēšanām, lai gan viņa partijai ir pārliecinošs vairākums jeb 250 deputātu parlamentā.
Vučičs ir arī kritizēts par to, kā viņš risina krīzi Kosovā. Šī lielākoties albāņu apdzīvotā teritorija līdz 2008. gadam bija Serbijas sastāvā, taču tad pasludināja neatkarību, ko Belgrada neatzīst. Prezidenta atbalstītāji uzskata, ka prezidents ir vienīgais valsts līderis, kas var saglabāt stabilitāti un vadīt valsti.
Serbija, Balkānu valsts, kas ir uzturējusi siltas attiecības ar Vladimira Putina vadīto Krieviju, kopš 2014. gada ir arī Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, taču pēdējos gados ir saskārusies ar apsūdzībām par pastāvīgu demokrātisko brīvību un citu ES pamatvērtību graušanu.
