Kā vēlāk norādīja Austrālijas vēstnieks ASV Kevins Rads, Pekinas prioritāte ir stabilas alianses saglabāšana ar Maskavu un nevajag cerēt, ka Ķīna drīzumā spēlēs starpnieka lomu Ukrainas jautājumā.
Mākslīgais intelekts, kas Davosas forumā bija viens no karstākajiem tematiem, Ukrainai potenciāli var izrādīties viens no izšķirošajiem aspektiem.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādīja, ka drona savietošana ar platformu, ko darbina mākslīgais intelekts, ļautu mērķi iznīcināt nevis ar 10 šāviņiem, bet ar vienu.
Un ne tikai šāviņu precizitātes palielināšanā – mākslīgā intelekta izmantošana karadarbībā pieaugs jau šī gada laikā.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības centieni regulēt mākslīgo intelektu var izrādīties koks ar diviem galiem, jo Krievijai noteikumi nav rakstīti.
"Tātad, kad mēs domājam par Ukrainu, jo kaut kā Dievs nolēma mūs nostādīt vēstures kraujas malā, – mēs domājam par nākamajiem draudu līmeņiem, ar kuriem mēs saskarsimies. Un Krievija nebūs mākslīgā intelekta civilizētā regulējuma pusē. Mēs stāsimies pretī pilnīgi citam ienaidniekam," brīdina Kuleba.
Un tas nozīmē, karš kļūst tikai arvien bīstamāks.
Par Krieviju Davosā tika runāts tikai Ukrainas kontekstā dažādos formātos – gan panelī ar nosaukumu "Ja Ukraina zaudē", gan īpašās Ukrainas domubiedru brokastīs.
"Ir bijušas daudzas diskusijas, ka Putins vēlas atjaunot Padomju Savienību. Īstenībā viņa ambīcijas iet vēl tālāk – viņš sapņo par Krievijas Impērijas atjaunošanu, kāda bija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā," atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš arī bija ieradies Davosā.
Vēl pirms Pasaules ekonomikas foruma atklāšanas Ukraina vienojās ar Šveici par tās dalību miera samita organizēšanā. Sagatavošanas sanāksmē tikās 83 valstu pārstāvji. Ne Ķīna, ne arī Krievija tajā nepiedalījās.
"Būtībā mums ir vajadzīga Krievija. Bez Krievijas karam nav gala. Mums vēl ir jāanalizē, vai Krievija var būt pie galda uzreiz vai tikai otrajā vai trešajā fāzē," spriež Šveices ārlietu ministrs Ignacio Kassis.
Tikmēr ASV uzskata, ka Krievija nav gatava miera sarunām, lai ko arī neteiktu Kremļa saimnieks Vladimirs Putins vai ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"No Krievijas puses jābūt gatavībai iesaistīties, godprātīgi risināt sarunas, balstoties uz pamatprincipiem, kurus tā ir apšaubījusi ar savu agresiju. Teritoriālā integritāte, suverenitāte, neatkarība. Ja un kad Krievija būs gatava sarunām uz šī pamata, tā atradīs ukraiņus, kas to vēlēsies, un noteikti atradīs atbalstu no ASV," vēsta ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
