Analītiķi vērtējuši, ka konferencē izgaismojās tas, ka Eiropa nespēj vai negrib vienatnē sniegt visu nepieciešamo palīdzību Ukrainai, bet ASV ir pārņēmuši iekšpolitiskie strīdi, kuru dēļ Kongresā ir iestrēgusi prezidenta Džo Baidena pieprasītā papildu palīdzība Ukrainai vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā.
Vairākkārt uzsver – ar palīdzību Ukrainai nedrīkst kavēties
Konferences laikā gan Ukrainas pārstāvji, gan arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsvēra, ka Rietumi nedrīkst kavēties ar palīdzību Ukrainai, jo Krievijas uzvara Ukrainā iedrošinātu Kremli doties karagājienā dziļāk Eiropā. Tāpēc Rietumeiropas iedzīvotāji un politiskā elite esot jāpārliecina par to, ka ierobežot Krieviju pēc tam, kad tā būs iekarojusi Ukrainu, būs daudz dārgāk, nekā palīdzēt Ukrainai tagad.
Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena apgalvoja, ka daudzu Eiropas valstu rīcībā joprojām ir pietiekami daudz bruņojuma, ko jau visdrīzākajā laikā varētu nosūtīt Ukrainai, taču tam acīmredzot trūkst politiskās gribas. Frederiksena arī teica, ka Dānija ir nolēmusi nosūtīt Ukrainai visus savos krājumos esošos artilērijas lādiņus.
Bet Čehijas prezidents Petrs Pavels Minhenes Drošības konferencē paziņoja, ka Čehijai ir izdevies atrast veidu, kā iegādāties 800 tūkstošus artilērijas lādiņu Ukrainas vajadzībām. Pavels sacīja, ka Eiropai ir jābūt radošai un visā pasaulē jāmeklē iespējamie bruņojuma piegādātāji. Čehijai tas ir izdevies, jo esot iespēja iegādāties pusmiljonu 155 milimetru artilērijas lādiņus un vēl 300 tūkstošus 122 milimetru artilērijas lādiņu.
Pavels apgalvoja, ka šos lādiņus varētu piegādāt Ukrainai dažu nedēļu laikā, taču esot nepieciešams finansējums to iegādei. Čehija runājot ar citām NATO dalībvalstīm par šo lādiņu iegādi un transportēšanu uz Ukrainu. Medji iepriekš ziņoja, ka Čehija izskata iespēju iegādāties munīciju no ieroču ražotājiem trešajās valstīs, piemēram, Dienvidkorejā, Turcijā un Dienvidāfrikā.
Borels aicina palielināt ieroču piegādes un sola paātrināt Ukrainas ceļu uz ES
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels aicināja palielināt ieroču piegādes Ukrainai. Viņš arī solīja paātrināt Ukrainas ceļu uz ES.
Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" atsaucas uz Borela teikto Minhenes drošības konferencē, ka Eiropa atrodas kara situācijā un konflikts kaujas laukā varētu tikt atrisināts dažu mēnešu laikā. Situācija Ukrainā, kur Krievija nesen guva vienu no lielākajām uzvarām kopš pagājušā gada pavasara, prasa strādāt kopā ātrāk un labāk un būt daudz veiklākiem un tiešākiem.
Borels uzsvēra, ka ES pārāk bieži vilcinājās piegādāt Kijivai jauna veida ieročus, baidoties no konflikta eskalācijas. Ja tā būtu rīkojusies izlēmīgāk, situācija kaujas laukā varēja attīstīties savādāk. Nepieciešams arī nodrošināt Ukrainai papildu drošības garantijas, un vislabākais veids, kā to izdarīt, ir Ukrainas dalība blokā.
Tikmēr Kijiva drošības garantiju jautājumu risina arī divpusējās sarunās, un tuvākajā laikā šādas vienošanās varētu noslēgt vēl ar vairākām valstīm. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka jau noslēgti trīs līgumi, bet citos dokumentos tiek precizētas nianses.
ES ārlietu ministri Briselē spriedīs par turpmāku palīdzību Ukrainai
Briselē pirmdien sapulcēsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, lai apspriestu būtiskākās starptautiskās norises. Sanāksme notiks dažas dienas pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā otrās gadadienas, tāpēc ministrus attālināti uzrunās Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, lai informētu par situāciju valstī.
Ārlietu ministri apspriedīs arī situāciju Tuvajos Austrumos, kur turpinās Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" karš Gazas joslā, bet Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu kaujinieki veic uzbrukumus kuģiem Sarkanajā jūrā. Sanāksmē klātienē piedalīsies ANO vecākā humānās palīdzības un atjaunošanas koordinatore Gazā Sigrida Kāga.
Ministru dienaskārtībā ir iekļauta diskusija par Baltkrieviju, kur režīms pēdējās nedēļās ir izvērsis jaunus masu arestus , vēršoties pret opozīcijas aktīvistiem un politieslodzīto radiniekiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
