Situācija Gazas joslā ir tiešām neapskaužama. Neskatoties uz starptautiskajiem centieniem, Gazas joslu sasniedz ļoti maza daļa no tā palīdzības apjoma, kas nepieciešams tās iedzīvotājiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka nākas runāt par badu.
ANO cilvēktiesību vadītājs Volkers Turks paziņojumā norādījis, ka badu Gazas joslā izraisa Izraēlas plašie ierobežojumi humānās palīdzības un komerciālo preču ievešanai un izplatīšanai, lielākās daļas iedzīvotāju pārvietošana, kā arī svarīgas civilās infrastruktūras iznīcināšana.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Izraēlas pastāvīgo ierobežojumu apjoms palīdzības ievešanai Gazā, kā arī veids, kādā tā turpina veikt karadarbību, var līdzināties bada izmantošanai kā kara metodei, kas līdz ar to esot kara noziegums.
Volkera Turka pārstāvis Džeremijs Lorenss žurnālistiem Ženēvā sacīja, ka galīgo lēmumu par to, vai bads tiek izmantots kā kara ierocis, noteikšot tiesa.
Šādi komentāri izskan pēc tam, kad ANO nāca klajā ar prognozi par to, ka līdz maijam teritorijas Gazas joslas ziemeļos piemeklēs bads, ja vien netiks īstenota steidzama iejaukšanās. ANO lēš, ka 1,1 miljons cilvēku, kas ir puse no Gazas joslas iedzīvotājiem, jau tagad saskaras ar katastrofāliem apstākļiem.
"Gazas ziemeļos ir aptuveni 300 000 cilvēku. Tā ir vieta, kur no šī brīža līdz maija beigām draud bads. Rīcības logs ir mazs. Ja mēs varam rīkoties tagad, ja cīņas beidzas un mums ir pilna pieeja, ja tiek ievests daudz būtisku lietu, piemēram, pārtika, ūdens un zāles, mēs joprojām varam novērst šo badu. Bet, lai tas notiktu, ir jārīkojas tagad. Runājot par pārējo Gazas joslu, piemēram, Gazas vidusdaļā, Hānjūnisā, arī Rafā, pastāv bada risks atkarībā no tā, kas notiks nākamo četru mēnešu laikā līdz jūlijam. Ja konflikts turpināsies un turpināsies pārvietošanās apjomi un virziens, ja humānās palīdzības pieejamība un tās apjoms būs mazāks, tad arī šajās vietās varēsim redzēt badu," iepriekš sacīja Pasaules Pārtikas programmas ekonomists Arifs Husains.
Savukārt ANO Pasaules pārtikas programmas vadītāja Sindija Makeina uzsvērusi, ka ātrums, ar kādu šī cilvēka izraisītā bada un nepietiekama uztura krīze ir pārņēmusi Gazu, ir biedējošs.
ANO humānās palīdzības aģentūras pārstāvis Jenss Lērke publiski norādījis uz viņa pārstāvētās aģentūras bažām par to, ka, ja situācija netiks risināta, drīz vien vairāk nekā 200 cilvēku ik dienu varētu mirt no bada.
Centieni vienoties par pamieru Gazas joslā pagaidām ir bijuši nesekmīgi, taču pārrunas aizvien turpinās. Tās notiek ar Kataras, ASV un Ēģiptes dalību kā vidutājiem, cenšoties meklēt saskarsmes punktus starp Izraēlu un teroristu grupējumu "Hamās".
Lai apspriestu iespējamu pamieru Gazas joslā un darījumu par ķīlnieku apmaiņu, izraēliešu izlūkdienesta "Mossad" priekšnieks Dohā ir ticies ar Kataras premjerministru un Ēģiptes amatpersonām. Sarunas Katarā un Dohā turpinās, un drīzumā varētu tikt iesniegta atbilde uz "Hamās" nesen pausto priekšlikumu, ko Izraēla noraidījusi, jo tajā prasīts par daudz, proti, daudzu simtu palestīniešu atbrīvošana un Izraēlas armijas atkāpšanās no Gazas joslas.
Lai arī šobrīd valda piesardzīgs optimisms par šo pārrunu rezultātu, tās vēl nav tādā posmā, lai varētu teikt, ka kāda vienošanās būtu panākama jau pavisam drīz.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
