Francijas televīzijas žurnālisti pabija frontē, kur Ukrainas aizstāvji izmanto piegādātās artilērijas iekārtas "CAESAR". Ieroči ir labi, bet ir ierobežotas iespējas tos efektīvi izmantot.
Piemēram, rūpnīca Francijā saražo 20 000 lādiņus gadā, bet Ukrainas armija šādu munīcijas apjomu izlieto divās dienās.
Francijas militārie eksperti atzīst, ka pēdējā laikā palielināta ražošana un paplašinātas ražošanas līnijas. Taču nav investēts jaunā rūpnīcā, jo nav valsts pasūtījumu, kas garantētu ieguldījumu atdevi.
Tikmēr ietekmīgais ASV žurnāls "The Wall Street Journal" vēsta, ka Čehijai, izmantojot senus starpvalstu kontaktus, izdevies Ukrainai iegādāties 800 000 artilērijas šāviņu. 300 000 no tiem ir padomju parauga, bet pusmiljons – Rietumu parauga munīcija. Vēl 700 000 lādiņu būs iespēja iegādāties, ja tiks rasts papildu finansējums. Par šo iniciatīvu jau Minhenes konferencē informēja Čehijas prezidents Petrs Pavels, un vēlāk tika izveidota īpaša koalīcija.
Ukrainas armija vietām spiesta atkāpties
ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes runasvīrs Džons Kērbijs pirmdien paziņoja, ka Ukrainas armijas vienības Doneckas un Luhanskas apgabalā munīcijas trūkuma dēļ ir spiestas atkāpties uz otro un trešo aizsardzības līniju, jo Krievijas spēki turpina spiesties rietumu virzienā. Kērbijs atkārtoti aicināja ASV Kongresu beidzot vienoties par vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Kongresa augšpalātas Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs demokrāts Džeks Rīds sacīja,
ka ASV papildu militārā palīdzība ļautu Ukrainas spēkiem līdz šī gada beigām pakāpeniski atspiest iebrucēju karaspēku, bet 2025. gadā jau varētu domāt par plašāka mēroga pretuzbrukuma operācijām.
Lai spriestu par turpmāku militāro palīdzību Ukrainai, otrdien, 19. martā, ASV militārajā bāzē Ramšteinā, Vācijā, sapulcēsies Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstu pārstāvji. Tā būs pirmā kontaktgrupas klātienes sanāksme šajā gadā, un to vadīs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins.
Ramšteinas sanāksmes priekšvakarā Vācijas un Polijas aizsardzības ministri paziņoja, ka nākamnedēļ sāksies darbs pie tā, lai izveidotu koalīciju, kas rūpēsies bar bruņutehnikas piegādēm Ukrainai. Gatavību iesaistīties koalīcijā ir izteikušas arī Lielbritānijas, Zviedrija un Itālija.
Pēdējo divu gadu laikā Vācija un Polija ir nosūtījušas Ukrainai lielu daudzumu bruņutehnikas, tostarp tankus un kājnieku kaujas mašīnas, taču Ukrainas spēki zaudēja daļu šīs tehnikas pērn notikušā nesekmīgā pretuzbrukuma laikā.
Starp Ukrainas armijas prioritātēm – attīstīt dronu sistēmas
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka viņa prioritāte ir attīstīt dažādas bezpilotu sistēmas un nodrošināt ukraiņu karavīrus ar moderniem ieročiem.
Viņš ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" norādīja, ka "tehnoloģijas un ražotspēja ir atslēga Ukrainas pārākumam pār ienaidnieku".
Sirskis piebilda, ka Ukrainas armija cenšas iegūt "kvalitatīvu pārsvaru pār kvantitatīvi pārāku ienaidnieku".
Arī Sirska priekštecis amatā Valērijs Zalužnijs gada sākumā paziņoja, ka Ukrainai ir jāattīsta savas bezpilotu tehnoloģijas un citi ieroči, lai izvairītos no konflikta ievilkšanas pozicionālā karā, kurā ukraiņiem nav priekšrocību.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.
