Krievijas aktivitātes vēlreiz izgaismo to, cik neaizsargāta ir kritiskā infrastruktūra Eiropā.
Krievijas izlūkdienesti, izmantojot it kā zvejas un pētniecības kuģus, veic spiegošanas operācijas Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.
Krievu spiegi galveno uzmanību pievērš enerģētikas infrastruktūrai, piemēram, naftas un gāzes cauruļvadiem un atkrastes vēja parkiem, kā arī nozīmīgiem zemūdens komunikācijas kabeļiem. Tas ir noskaidrojies Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas sabiedrisko mediju gadu ilgā izmeklēšanā.
Ievāc informāciju par komunikāciju kabeļiem
Žurnālisti noskaidroja, ka pēdējo desmit gadu laikā vismaz 50 kuģu ir bijuši iesaistīti Krievijas spiegošanas aktivitātēs netālu no ziemeļvalstu krastiem. Viņi apgalvo, ka krievu spiegu izmantotie kuģi ir aprīkoti ar zemūdens novērošanas tehnoloģijām, lai, piemēram, kartografētu cauruļvadus un komunikāciju kabeļus.
Filmas veidotāji analizējuši pārtvertas Krievijas komunikācijas, kas liecinot par tā dēvētajiem "spoku kuģiem", kas pārvietojas Ziemeļvalstu ūdeņos ar izslēgtiem raidītājiem, lai neatklātu savu atrašanās vietu.
"Notiek strauja tehnoloģiju attīstība, arī uz zvejas kuģiem. Salīdzinot, kā bija pirms 20 gadiem, mūsdienu tralera aprīkojums ir diezgan iespaidīgs. Viņi kuģo ar labām jūras gultnes kartēšanas spējām, kas ir noderīgas militāriem mērķiem," stāsta Norvēģijas Aizsardzības universitātes koledžas asociētā profesore Ose Gilje Estensena.
Uz pētniecības kuģa vīri ar automātiem
Norvēģijas izlūkdienestu ieskatā Krievija šo savu izlūkprogrammu uzskata par īpaši svarīgu.
"Spiegu kuģi var būt dažādi. Bet pirmkārt tie ir kuģi, kas būvēti izlūkdatu vākšanai, lai vāktu elektronisku vai akustisku informāciju zem ūdens. Tomēr informācijas vākšanai var izmantot arī civilos kuģus. Tie var būt pilnīgi normāli, bet tajos ir izlūkošanas aģenti vai arī kuģi var būt aprīkoti ar izlūkošanas aprīkojumu. Dažiem no tiem ir neparastas antenas, arī to uzvedība un pārvietošanas trajektorijas," norāda Norvēģijas Izlūkošanas dienesta vadītājs Nils Andreass Stenseness.
Žurnālisti uzskata, ka viens no spiegošanā iesaistītajiem kuģiem ir "Admirālis Vladimirskis", kas oficiāli ir reģistrēts kā pētniecības kuģis.
Pērn novembrī dāņu žurnālistiem, pateicoties pārtvertai kuģa apkalpes saziņai ar jūras kara bāzi Krievijā, izdevās noskaidrot, ka "Admirālis Vladimirskis" atrodas tuvu Dānijas krastiem.
Kad viņi ar nelielu motorlaivu pietuvojās kuģim, bija redzams, ka uz klāja atrodas vairāki ar automātiem bruņojušies vīrieši, kuri acīmredzami nebija apmierināti ar žurnālistu interesi.
Žurnālisti vēsta, ka kuģis mēdz samazināt ātrumu, kad tuvojas jūrā esošiem vēja ģeneratoru parkiem, un pie tiem uzkavējas.
The Russian ship "Admiral Vladimirsky" is in the documentary series "Shadow war" a team of investigative journalists from DR, NRK, SVT and Yle revealed how Russia is waging a hybrid war in the Nordic countries and with spies, troll armies, advanced underwater programs and secret… pic.twitter.com/ofLinClvTP
-- Selshevneren (@selshevneren) April 19, 2023
Krievijas spēki gatavojas sabotāžas operācijām
Pagājušā gada beigās "Admirālis Vladimirskis" ir kuģojis starp Zviedrijai piederošajām Gotlandes un Ēlandes salām Baltijas jūrā netālu no vietām, kur notika mācības Zviedrijas jūras spēkiem. To apstiprināja arī Zviedrijas Bruņoto spēku runasvīrs Džimijs Adamsons.
"Manuprāt, šis jūsu pieminētais kuģis pieder Krievijas valstij, tāpēc es neredzu neko dīvainu tajā, ka uz klāja ir bruņotas militārpersonas. Ja mēs nolemsim, ka mums ir jāseko tam ar militārajām vienībām, mēs to darīsim. Krievijas izlūkošanas kuģi un citi kuģi ik pa laikam pārvietojas starp Ēlandi un Gotlandi," Adamsons sacīja Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai.
Ziemeļvalstu izlūkdienestu pārstāvji ir pārliecināti, ka Krievijas spiegošanas aktivitāšu galvenais nolūks ir sagatavoties sabotāžas operācijām, ko varētu izvērst potenciāla militārā konflikta gadījumā.
Piemēram, Norvēģijas ziemeļos policija izmeklē divus nesenus zemūdens kabeļu bojājumu gadījumus – aizdomas krīt uz Krievijas traļiem.
"Zemūdens robotu kadros skaidri redzamas vagas gultnē. Mēs pieņemam, ka tās ir tralera atstātas pēdas," stāsta Trumses policijas prokurors Ronijs Jergensens.
