Par Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmumu atlaist Nacionālo asambleju neizpratnē ir daudzi, jo viņa centriskā koalīcija šādi uzņēmusies lielu risku. Prognozes liecina, ka tai nav sevišķu cerību uz absolūto vairākumu. Uz to gan cer labējais spārns.
Vienlaikus – kaut arī prognozēts, ka Nacionālajai apvienībai izdosies iegūt visvairāk vietu Nacionālajā asamblejā, šobrīd nav sagaidāms, ka partija iegūs 289 vietas, kas nepieciešamas absolūtajam vairākumam.
"Emanuels Makrons neiegūs vairākumu. Mēs to zinām, jūs to zināt, visi to zina. Viņš uzņēmās risku, un viņš jau ir zaudējis," uzskata Zaļo partijas pārstāve Marina Tondeljēra.
Reitingu līderi – četri politiskie spēki. Makrona atbalstītā centriskā "Renesanse", labējie populisti "Nacionālā apvienība", kreisā partija "Jaunā tautas fronte" un konservatīvie "Republikāņi", raksta izdevums "Le Monde".
"Nacionālās apvienības" priekšgalā – 28 gadus vecais Žordāns Bardella, kurš paudis, ka negrasās būt prezidenta līdzstrādnieks, un arī savu kampaņu veidojis pret Makronu.
"Mans mērķis ir būt premjerministram, vadīt Nacionālās apvienības valdību, kas izveidota ar absolūtu vairākumu," pauda "Nacionālās apvienības" saraksta līderis.
"Šajās parlamenta vēlēšanās viss ir ļoti skaidrs – runa ir par to, kurš būs premjerministrs, kāda valdība, kurš vairākums. Franči mani pazīst. Man ir savas īpašības un trūkumi, esmu drošs. Otrā pusē ir Žordāns Bardella un Žans Liks Melanšons, un viņu programma būtu katastrofa," tikmēr uzskata Francijas premjerministrs Gabriels Atāls no partijas "Renesanse".
Žordans Bardella paziņojis, ka naudas taupīšanas nolūkos ievēlēšanas gadījumā grasās privatizēt sabiedriskos medijus. Tāpat viņš iecerējis panākt, lai Francija vairs nebūtu pievilcīga valsts imigrācijai.
"Es vairs nevēlos, lai Francija būtu stacijas zāle, kur varat ierasties, nolikt savu bagāžu, savu kultūru, paražas, valodu un gūt labumu no tiesībām, gūt labumu no visu veidu bezmaksas veselības aprūpes," teicis Bardella.
Kā rakstīja izdevums "Politico", labējā partija klusi no savas tīmekļa vietnes izņēmusi daļu no aizsardzības politikas piedāvājuma, dzēšot sadaļas, kurās tika ierosināts padziļināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju, apturēt sadarbības projektus ar Vāciju un izstāties no NATO integrētās militārās pavēlniecības.
Protestējot pret labējo spēku centieniem nākt pie varas, uzreiz pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kā arī pagājušās nedēļas nogalē Parīzes un vairāku citu Francijas pilsētu ielās izgāja lieli demonstrantu pūļi.
"Mēs visi varam strādāt kopā! Vismaz es gribu ticēt, ka mēs to varam! Es palieku optimistiska. Mana balss nebūs labējiem. Tā noteikti netiks "Nacionālajai apvienībai". Tas noteikti nebūs arī tukšs biļetens," pārliecināta bija protestētāja Kristīne.
"Viss, kas nepieciešams, ir, lai to izdarītu cilvēki, kuri nepiedalījās iepriekšējās vēlēšanās. Viņi izlems. Pēdējās vēlēšanās piedalījās 50%, tātad puse franču nepiedalījās, cilvēkiem ir jāiet balsot. Viņiem vajadzētu izdarīt apzinātu izvēli, lai 8. jūlijā nepamostos kā ar spēcīgām paģirām," pauda cits mītiņa dalībnieks Hugo.
Francijā pirmā vēlēšanu kārta gaidāma 30. jūnijā, bet otrā – 7. jūlijā.
