Saskaņā ar nepilngadīgo prokuratūras oficiālo informāciju, līdz 19. jūnija rītam cietuši vismaz 1939 bērni – nogalināts 551 bērns un vairāk nekā 1388 bērni ir guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.

Visvairāk bērnu cietuši Doneckas apgabalā – 539, Harkivas apgabalā – 390, Hersonas apgabalā – 152, Dņipropetrovskas apgabalā – 151, Kijivas apgabalā – 130, Zaporižjas apgabalā – 108, Mikolajevas apgabalā – 107.

Prokuratūra arī norādīja, ka pēdējo dienu laikā Krievijas bruņoto spēku veiktajās apšaudēs Poltavas pilsētā ievainotas divas meitenes septiņu un 17 gadu vecumā un četri zēni sešu, astoņu, desmit un 11 gadu vecumā. 

Doneckas apgabala Novaja Poltavkas ciemā ievainoti divi zēni četru un septiņu gadu vecumā; Harkivas apgabala Izjumas rajonā ievainots 13 gadus vecs zēns.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.