ĪSUMĀ:

• 40% Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt Ukrainas miera sarunām ar Krievijā šobrīd pie varas esošo režīmu.
• 27% no visiem Latvijas iedzīvotājiem norādīja, ka noteikti neatbalsta Ukrainas miera sarunas ar pašreizējo Kremļa saimnieku.
• 53% aptaujāto krievvalodīgo piekrita uzskatam, ka miera sarunām jānotiek vēl ar esošo Krievijas valdību.
• LSM.lv aptaujātie eksperti: Konstruktīvas miera sarunas tuvākajā laikā nav gaidāmas.
• Šveicē notikušo Ukrainas miera samitu Latvijas ārpolitikas eksperti vērtē kā Kijivas diplomātisku uzvaru.
• LU profesore: Kremlis tā piedāvāto "miera plānu" izmanto iekšpolitiskiem mērķiem.

Kopumā visā Latvijā 27% aptaujāto atbildēja, ka noteikti neatbalsta Ukrainas miera sarunas ar Krievijā šobrīd pie varas esošo režīmu. No šādu atbildi sniegušajiem Vidzemē tā atbildēja visvairāk cilvēku – 39%, kamēr Latgalē – vismazāk jeb tikai 13%. 

24% aptaujāto sieviešu norādīja, ka viņām nav atbildes uz šo jautājumu, kamēr vīriešu bez konkrēta viedokļa bija krietni mazāk – vien 14%.

Izteiktas atšķirības uzskatos novērojamas, arī vērtējot latviski un krieviski runājošās Latvijas iedzīvotāju grupas. Proti, latviski runājošie biežāk (58%) iebilda pret drīzām miera sarunām – 40% aptaujāto pret tām iebilda pārliecinoši, kamēr 18% norādīja, ka drīzāk iebilst.

Tikmēr 53% krievvalodīgo uzskata, ka sarunām jānotiek vēl starp esošo Krievijas valdību un Ukrainu. 33% šim apgalvojumam piekrita pilnībā, kamēr 20% atbildēja, ka drīzāk piekrīt šādam risinājumam. Miera sarunām ar pašreizējo Kremļa saimnieku noteikti nepiekrita tikai 8%, kamēr tikai 6% krievvalodīgo atbildēja, ka drīzāk nepiekrīt.

Pētnieki: Rezultāti nepārsteidz, bet pilnvērtīgus secinājumus izdarīt nevar

"Tas, ka latviski runājošā sabiedrības daļa izteikti atbalsta Ukrainu, nav nekas pārsteidzošs. Atsevišķās aptaujās līdz šim jautāts, vai Ukrainu vajadzētu atbalstīt arī tad, ja Krievija draud ar kodolkaru, un latviski runājošie tam piekrīt," sacīja pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis Mārcis Balodis.

Viņš gan atzīmēja, ka no viena LSM.lv aptaujā uzdotā jautājuma un tā atbildēm pilnvērtīgus secinājumus izdarīt nevar. Proti, svarīgi ir arī saprast cilvēku motivāciju, piekrītot drīzām sarunām ar agresorvalsti.

Viņaprāt, būtiskas nianses atklātu tādi papildjautājumi kā tas, ar kuras puses nosacījumiem šīm miera sarunām jānotiek, ko iesākt ar Hersonas apgabalu, kuru daļēji kontrolē Krievija, un līdzīgiem.

Arī politoloģi un Latvijas Universitātes (LU) profesori Žanetu Ozoliņu aptaujāto cilvēku atbildes neizbrīna. Taču jāņem vērā, ka krievvalodīgo uzskati pēdējo gadu laikā ir mainījušies, norādīja eksperte.

"Ja paraugāmies pēdējo divu gadu perspektīvā, tad liela daļa Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo uzskatīja, ka Krievijas pozīcija šajā karā ir pilnīgi pamatota un attaisnojama. Bet, ja skatāmies uz jaunākiem datiem, arvien vairāk Latvijas krievvalodīgo teiks, ka nosoda karu Ukrainā," viņa teica.

Ozoliņa arī piebilda, ka rezultāti uzskatāmi rāda dažādās mediju telpas, kuras patērē latviešu un krievu valodā runājošie tautieši.

"Krievu mediji runā par miera meklēšanu "Putina mērcē", un cilvēki, kas patērē šos Kremļa medijus, arī uzskata, ka vajadzētu jau sēsties pie galda un risināt šos jautājumus. Svarīgs ir arī emocionālais fons, jo daudziem [krievvalodīgajiem] ir radi kā Ukrainā, tā arī Krievijā. Tāpēc tiekšanās pēc miera veidojas gan no ideoloģiskās bāzes, gan arī emocionālā fona. Tikmēr latvieši, kas seko starptautiskajiem medijiem, pamatoti saka, ka šobrīd to [noslēgt pamieru] nevar izdarīt," viņa teica.

Šveicē notikušais Ukrainas miera samits – Kijivas diplomātiskā uzvara

"Fonā vienmēr ir pastāvējuši scenāriji, pastāvējuši pieņēmumi par to, kāds varētu būt šis miers [starp Ukrainu un Krieviju]. Aizvadītā nedēļas nogale bija ļoti liels Ukrainas panākums. Jo jau 2022. gadā [Ukrainas prezidents Volodimirs]  Zelenskis nāca klajā ar 10 punktu miera plānu un ideju par to uztur līdz šim," sacīja Ozoliņa.

Un, lai arī zem šī plāna visas valstis, kas ieradās Šveicē, tomēr neparakstījās, to klātbūtne vien demonstrēja, ka vairāk nekā puse ANO valstu tik tiešām vēlas panākt mieru, vērtēja pētniece.

Līdzīgās domās bija arī pētnieks Mārcis Balodis, kurš šo notikumu vērtēja kā diplomātisku Kijivas uzvaru.

"Ukrainas mērķis ir palielināt starptautisko koalīciju, kas potenciāli varētu palīdzēt izdarīt spiedienu pret Krieviju un laika gaitā panākt arī Krievijas līdzdarbošanos miera procesā," viņš teica.

Kremlis miera plānu izmanto iekšpolitiskiem mērķiem

Īsi pirms aizvadītajās brīvdienās notikušā Ukrainas miera samita Ķīna un arī Krievija starptautiskajai sabiedrībai jau atkal piedāvāja savu versiju miera noslēgšanai.

Maskavas piedāvājumu Ukraina un tās sabiedroto pārstāvji nosauca par bezkaunīgu ultimātu. Noraidīts tika arī Pekinas piedāvājums.

"Krievija periodiski runā par miera plānu. Taču Krievija savu plānu liek galdā galvenokārt iekšpolitiskam lietojumam," uzsvēra Ozoliņa.

"Kremlim ir svarīgi Krievijas iedzīvotājiem pateikt, ka viņi taču ir miermīlīga valsts, kas grib mieru, bet citi to negrib. Viņi faktiski atkārto šo naratīvu par miera meklējumiem un blakus tam – nesapratni, ko lai dara, jo otrā pusē Putina plānam nepiekrīt. Viņš šo tēzi izvelk no atvilktnes katrreiz, kad tas ir izdevīgi – piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē," viņa turpināja.

Arī Ķīna periodiski nāk klajā ar savu vēstījumu – ka vēlas būt starpnieks miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju. Ķīnas redzējums par mieru gan ir līdzīgs Krievijai, atzīmēja Ozoliņa.

"Sagaidīt, ka šajā pirmajā solī – kad valstis sanāk kopā un pauž apņemšanos – Ķīna un Krievija būs pretimnākošas, ir diezgan liels naivums," norādīja pētniece.

Tuvākajā laikā sēšanos pie sarunu galda neprognozē

Lai arī alkas pēc miera un kara beigām ir abās pusēs, drīza sēšanās pie sarunu galda nav prognozējama, norādīja LSM.lv uzrunātie ārpolitikas eksperti.

Ukraina un arī Krievija ir nākušas klajā ar saviem uzstādījumiem – kas ir tas, ko viņi vēlētos sagaidīt no šāda sarunu procesa. 

"Saprotams, ka pēc būtības šādas sarunas ir kompromisu cīņa abām pusēm – lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir jāziedo, no kaut kā jāatsakās," skaidroja Balodis. "Taču, ņemot vērā notikumus frontē, šķiet, ka abas puses šobrīd mēģina uzlabot savas potenciālās sarunu pozīcijas, lai ilgtermiņā, sēžoties pie sarunu galda, tām būtu jāzaudē un jādod pretī pēc iespējas mazāk."

Lai sarunas notiktu jau drīzumā, jāpiepildās vienam no diviem iespējamiem scenārijiem, vērtēja pētnieks.

"Ja viena no abām pusēm kapitulē – bet tad tās ir kapitulācijas sarunas. Iespējams arī, ka abas nonāk pie secinājuma – pietiek karot un jāievieš kāds mehānisms, kā dzīvot turpmāk. Tā varētu būt frontes "iesprūšana" vai izteikti statiska karadarbība, kas šo varētu stimulēt," teica Balodis.

Tāpat pētnieks uzsvēra, ka svarīgu iespaidu uz tālāko kara gaitu un iespējamām sarunām atstās novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.

Taču vēl ļoti būtiska būs arī starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Krievijai pēc miera noslēgšanas.

"Proti, lai kādas būtu miera sarunas un to laikā panāktais izlīgums vai kompromiss, paliek jautājums par to, kā mēs varam nodrošināt, ka Krievija, piemēram, pēc 5, 10 vai 20 gadiem atkal Ukrainai neuzbrūk. Kā nodrošināt, ka Krievija vienošanos ievēro un neizmanto šo laiku, lai pārgrupētos un sāktu karu no jauna? Tas ir fundamentāls jautājums," piebilda Balodis.

Lai par to gādātu, runāt var par dažādiem scenārijiem, vērtēja pētnieks. Piemēram, Ukrainai pieejamām drošības garantijām, Kijivai un tās sabiedrotajiem zināmu darbības plānu vai rīcības scenāriju gadījumā, ja kaut kas notiek un par ko Krievija tiek jau laikus informēta.

Drīzu miera izlīgumu starp Ukrainu un Krieviju neredz arī LU profesore.

"Es domāju, ka visiem ir jāapbruņojas ar lielu pacietību, jo šis būs ļoti ilgs un garš ceļš līdz taisnīgam un ilglaicīgam mieram. Šī pacietība vajadzīga arī politiķiem – neskriet vilcienam pa priekšu un neradīt problēmas," teica Ozoliņa.

"Ja Krievija ņems virsroku, tā būs gatava miera sarunām, taču ar saviem noteikumiem, un tie nav pieņemami ne Ukrainai, ne arī starptautiskajai sabiedrībai. Līdz ar to tas process varētu būt vēl ilgāks. Ja savukārt Ukrainai veiksies labāk, dinamiskāk un ātrāk atgūt savas teritorijas, varēs runāt arī par tālākām virzībām. Bet tas nebūs ātrs risinājums," viņa secināja.