Ukrainas analītikas centra "DeepState" analītiķi nesen ziņoja, ka Krievija ir savilkusi spēkus, lai atkārtotu pagājušā gada ofensīvu pret Borovas ciemu Harkivas apgabalā. Runa esot par 10 tūkstošiem karavīru un 450 militārās tehnikas vienībām, tajā skaitā 200 artilērijas iekārtām.

Pirms tam trešā speciālo operāciju brigāde ziņoja, ka tai steidzami nepieciešamas rezerves, lai atjaunotu personālu pirms potenciālā uzbrukuma. Armija vēstīja, ka Krievija pulcē spēkus, lai uzbruktu ar mērķi sasniegt Luhanskas apgabala robežas.

Operatīvi stratēģiskās grupas "Hortica" pārstāvis Nazars Vološins norādījis, ka ukraiņiem nevajadzētu krist panikā, jo gan bruņoto spēku vadība, gan valsts augstākā politiskā vadība zina šo informāciju un tiek veikti atbilstoši pasākumi. Ukrainas aizsardzības spēki esot gatavi jebkurai notikumu attīstībai, un armija došot adekvātu atbildi.

Krievijas spēki Borovu bija okupējuši 2022. gada martā, bet vēlāk tajā pašā gadā tā tika atbrīvota Ukrainas vērienīgā pretuzbrukuma laikā.

Tikmēr iebrucēju uzbrukumi nerimst citviet, un viskarstāk ejot Kupjanskas virzienā. Savukārt ziemeļu virzienā, Vovčanskā, joprojām visu diennakti turpinoties ielu kaujas, un frontes līnija tur ir nostabilizēta gar Volčas upi.

Savukārt Latvijas Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka pēdējie mēneši nav devuši rezultātus ne vienai, ne otrai pusei.

Kamēr Rietumi lēnām turpina nodrošināt atbalstu Ukrainai, arī Krievijas iespēju loks sašaurinās. "Ja vēl pirms pāris mēnešiem mēs runājām par iespējamu uzbrukumu Harkivas virzienā, tad tagad Krievija mēģina atgūt sākotnēji iegūtās teritorijas, ko ir zaudējusi – Doneckas, Luhanskas apgabalos. Visaktīvākās cīņas notiek dienvidu un austrumu frontē, kur diemžēl Krievijas puse gūst savus panākumus, bet mazus," sacīja Pudāns.

Viņš neizslēdza, ka gaidāmi arī lielāka apmēra uzbrukumi no vienas vai otras puses, jo vasara tam dod iespējas.

"Saprotot, ka frontes līnijā ar taktiskiem panākumiem neko operacionālu panākt nespēj, Krievija diemžēl turpina bombardēt, apdraudēt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru," vērtēja Pudāns. Vienlaikus Krievija kārtējo reizi mēģina informatīvajā telpā sevi pozicionēt kā miera nesēju, piedāvājot savu pamiera versiju, norādīja Zemessardzes komandieris: "Paldies dievam, ka neviens tam vairs īsti netic un nopietni neuztver."

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.