Nīderlandes premjers Rute pārvar lielāko šķērsli kļūšanai par nākamo NATO ģenerālsekretāru

Nīderlandes premjera kļūšanu par NATO vadītāju atbalstījušas vairākas lielās militārās alianses dalībvalstis, tikmēr Ungārija līdz šim iebilda. Būdams Nīderlandes premjers, Rute atbalstīja noteikumus, kas sasaista piekļuvi Eiropas Savienības līdzekļiem ar likuma varas ievērošanu. Un šo noteikumu dēļ tika aizturēti miljardiem eiro, kas bija paredzēti Ungārijai. Tādēļ arī šāda reakcija no Budapeštas.

Tieši Ungārijas iebildumi līdz šim bija galvenais šķērslis Rutes kļūšanai par nākamo NATO vadītāju, taču tagad Ungārija beidzot paudusi atbalstu Rutes kandidatūrai.

Otrdien Rute tikās ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, un vēlāk Orbāns sociālajā tīklā "X" norādīja, ka atbalsta Rutes kandidatūru.

Taču, protams, ka par atbalsta nodrošināšanu Ungārija vēlējās kaut ko iegūt pretī, un abi vienojušies par to, ka Ungārija neiesaistīsies nekādās NATO aktivitātēs Ukrainā un ka Ukrainas atbalstam netiks izmantoti Ungārijas līdzekļi. Arī pašreizējais ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kura termiņš beidzas oktobrī, izteicās, ka pēc Ungārijas paziņojuma par atbalstu Rutem esot skaidrs, ka alianses dalībvalstis ir tuvu tam, lai vienotos par Nīderlandes premjera kandidatūru bloka jaunā ģenerālsekretāra amatam.

"Parasti es neko nesaku par savu pēcteci, jo tas nav mans uzdevums – izvēlēties savu pēcteci. Bet līdz ar premjera Orbāna paziņojumu, manuprāt, ir acīmredzams, ka mēs esam ļoti tuvu noslēgumam, lai izvēlētos nākamo ģenerālsekretāru. Un es domāju, ka tā ir laba ziņa. Manuprāt, Marks Rute ir ļoti spēcīgs kandidāts. Viņam ir liela pieredze premjerministra amatā. Viņš ir tuvs draugs un kolēģis. Tāpēc es stingri uzskatu, ka ļoti drīz alianse būs izlēmusi par manu pēcteci, un tas nāks par labu mums visiem. NATO un arī man," teica Stoltenbergs.

Un arī Slovākija, kura retoriski kļuvusi prokrieviskāka, līdz šim atturējās no atbalsta Rutem, taču tagad arī Bratislava signalizējusi, ka varētu viņu atbalstīt, un uz to norādīja Slovākijas prezidents Peters Pelegrīni. Slovākija savukārt vēlas palīdzību savas gaisa telpas aizsardzībā. 

"Mēs ļoti skaidri paudām vajadzību Rutem kā jaunajam NATO vadītājam kaut kādā veidā paust solījumu un apņēmību palīdzēt atrisināt Slovākijas gaisa telpas aizsardzību, kas šobrīd ir neaizsargāta. Šodien Slovākijā nav nekādas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un tāpēc mēs ar Marka kungu runājām par to, ka viņam kā jaunievēlētajam Ziemeļatlantijas alianses vadītājam jāiestājas par Slovākijas gaisa telpas aizsardzību. Premjera kungs, protams, izteica gatavību ar to turpmāk strādāt," teica Pelegrīni.

Rumānija joprojām nav paudusi atbalstu Rutem, jo tai līdz šim bija savs kandidāts – valsts prezidents Klauss Johanniss, taču viņš drīzumā atsaukšot savu kandidatūru, tā vēsta Nīderlandes mediji.

Jāatgādina, ka oficiālas procedūras NATO ģenerālsekretāra iecelšanai nav, taču tam nepieciešama visu 32 alianses dalībvalstu piekrišana. Parasti mazākums pieslejas vairākumam jeb varētu teikt, ka mazākās valstis pieslejas tam kandidātam, kuru atbalsta vairākas lielākās valstis.

Lai gan Baltijas valstis un Centrāleiropas valstis labprātāk ģenerālsekretāra amatā redzētu kādu, kurš nāk no mūsu reģiona, tomēr tā vien izskatās, ka nāksies pieslieties Rutes atbalstītāju pulciņam. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda jau paudis atbalstu Rutes kandidatūrai, un arī Igaunija paudusi gatavību atbalstīt Rutes kandidatūru.

Premjeres Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" birojā norādīja, ka arī premjere atbalsta Rutes kļūšanu par NATO ģenerālsekretāru. Sarunās ar viņu Siliņa guvusi pārliecību, ka nākamais NATO ģenerālsekretārs risinās Baltijas reģiona drošības jautājumus. Siliņa norādīja, ka arī gatavojoties NATO samitam, Latvijas svarīgākā prioritāte ir atturēšanas un aizsardzības stiprināšana, tāpēc NATO ir būtiski turpināt nodrošināt mieru pret Krievijas ilgtermiņa apdraudējumu.