Krievijas diktatoru Ziemeļkorejas galvaspilsētā sagaidīja gavilējoši ļaužu pūļi. Greznās un pompozās ceremonijās abi diktatori apliecināja atbalstu viens otram. Jaunais līgums aizstās iepriekšējos divpusējos dokumentus un deklarācijas, kas parakstītas 1961. gada maijā, 2000. un 2001. gadā.
Jaunais līgums, kas parakstīts starp Ziemeļkoreju un Krieviju, paredz savstarpēju palīdzību gadījumā, ja kāda no valstīm saskaras ar agresiju, trešdien pēc sarunām Phenjanā paziņoja Krievijas līderis Vladimirs Putins.
"Šodien parakstītais visaptverošais partnerības līgums citstarp paredz savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā pret kādu no šī līguma pusēm," Krievijas ziņu aģentūras citēja Putina teikto.
Abi līderi izteica atzinīgus vārdus par šo dokumentu, Kimam uzsverot tā "miermīlīgo" un "aizsargājošo" raksturu.
Putins savukārt neizslēdza iespēju, ka saskaņā ar noslēgto vienošanos Maskava neizslēdz iespēju attīstīt "militāri-tehnoloģisku sadarbību" ar Phenjanu. Kremļa saimnieks attaisno to ar it kā NATO valstu pārstāvju pausto par augstas precizitātes ieroču, F-16 lidmašīnu un citas augstas precizitātes ieroču piegādi, lai veiktu uzbrukumus Krievijas teritorijai, kas esot dažādu starptautisko saistību pārkāpums.
Citiem vārdiem, tā ir nepārprotama atsauce uz Rietumu palīdzības piegādi Ukrainai. Attiecīgi skaidrs, ka tā ir Maskavas atbildes reakcija – attīstīt militāro sadarbību ar Ziemeļkoreju.
Kims trešdien slavēja jaunu Krievijas un Ziemeļkorejas attiecību laikmetu un uzsvēra, ka Phenjana pilnībā atbalsta un ir solidāra ar Krieviju tās uzsāktajā karā Ukrainā.
Tikmēr Putins pateicās Čenunam par Ziemeļkorejas konsekvento un nelokāmo atbalstu.
Ekspertu vērtējumā šī tikšanās izceļ abu pušu attiecību pastiprināšanos.
Oksfordas Universitātes pasniedzējs Edvards Hauels sarunā telekanālam CNN norādīja, ka tās nav tikai vajadzībās balstītas attiecības, kad abas puses veido vienotu fronti pret Rietumiem. Tikmēr Austrālijas sabiedriskajam medijam ABC Trojas Universitātes pasniedzējs Daniels Pinkstons norādīja, ka vienošanās padziļinās abu valstu ekonomiskās un militārās saites, un izceļ, kāpēc abu valstu vadītājiem tas ir izdevīgi.
"Abiem līderiem ir aizvainojumi pret pasauli. Viņi ir kā karā ar liberālo Rietumu pasaules kārtību. Ciktāl runa ir par miermīlīgu strīdu noregulēšanu, kas ir viens no principiem, kas pieņemts pēc Otrā pasaules kara, viņi vēlētos, lai no šī ierobežojuma atbrīvojas. Šiem vīriem spēka pielietošana karā ir likumīgs rīks mākslā pārvaldīt valsti," vērtēja Pinkstons.
Bet aģentūras "Bloomberg" žurnālists Marks Čempions uzsvēra, ka Putina vizīte un attiecību stiprināšana ar Krieviju visvairāk nāk par labu tieši Ziemeļkorejai.
"Ziemeļkorejai tagad būs piekļuve visām lietām, kas nav bijušas, piemēram, tehnoloģiski un tā tālāk. Krievija tās acīs ir attīstīta valsts. Tas Ziemeļkorejai ir svarīgi. To var saprast no veida, kādā Putins tika sagaidīts," viņš teica.
Pēc vizīties Ziemeļkorejā Putins dosies arī uz Vjetnamu. Tā Kremlim ir interesanta vairāku lietu dēļ. Tā tomēr ir arī valsts, kas cenšas uzturēt labas attiecības ar ASV, lielā mērā tieši dēļ Ķīnas klātbūtnes reģionā. Bet tā ir arī ilggadēja Maskavas sabiedrotā, un šeit, visticamāk, vizīte pamatā ir saistīta ar ekonomisko saišu tālāku attīstību. Protams, Rietumos sekos līdzi arī šīs vizītes gaitai.
Maskava un Phenjana ir bijušas sabiedrotās kopš Ziemeļkorejas dibināšanas pēc Otrā pasaules kara, un tās jo īpaši satuvinājuši Krievijas centieni veidot vienotu fronti pret Rietumiem.
Abu valstu līderi ir starptautiski izolēti un tikšanās laikā parakstīja jaunu stratēģiskās partnerības līgumu. Tā bija Putina pirmā vizīte Ziemeļkorejā kopš 2000. gada.
