Jau vairākas dienas daudzviet Eiropā temperatūra pārsniedz +40 grādus. Grieķijā, protestējot pret darba apstākļiem karstuma laikā, tūristu iecienītajā Akropolē strādājošie no ceturtdienas pārtrauks darbu uz četrām stundām dienā.
"Elles nedēļa" Itālijā
Gan Grieķijā, gan Spānijā vairākos reģionos izsludināti brīdinājumi par karstumu. Katalonijā reģistrēta novērojumu vēsturē augstākā gaisa temperatūra +45,4 grādi. Brīdinājumi ir spēkā arī daļā Balkānu, un +40 grādu svelme gaidāma arī Francijā.
Itālijā sarkanie brīdinājumi par ārkārtēju karstumu ir spēkā lielākajā daļā lielo pilsētu. Šie brīdinājumi nozīmē to, ka karstums rada draudus veselībai visiem, nevis tikai riska grupu cilvēkiem.
Sagaidāms, ka trešdien gaisa temperatūra Itālijā sasniegs maksimumu.
Itālijai piederošajās Sardīnijas un Sicīlijas salās atkal valda karstākie laikapstākļi, temperatūrai sasniedzot +46 vai +47 grādus.
Eiropas karstuma rekords ir +48,8 grādi, kas tika reģistrēts 2021. gadā Sicīlijā. Itālijas mediji lielo karstuma vilni, kurš pārņēmis valsti, dēvē par "settimana infernale" jeb "elles nedēļu".
Daudzviet plosās meža ugunsgrēki
Saskaņā ar Itālijas Veselības ministrijas datiem par 20% ir pieaudzis to pacientu skaits, kuri tiek uzņemti ar karstuma simptomiem, piemēram, dehidratāciju, izsīkumu, karstuma dūrienu un apjukumu. Pacientu pieaugumu apstiprina arī Itālijas vidienē esošās Fodžas pilsētas slimnīcas pārstāve Paola Kaporaleti:
"Pēdējo dažu dienu laikā ir bijis pieaugums par 10%, salīdzinot ar vidējo rādītāju. Protams, karstuma vilnis bija viens no šī pieauguma cēloņiem."
Karstuma dēļ joprojām valda arī sausums, un tādēļ daudzviet turpinās cīņa ar savvaļas ugunsgrēkiem, iesaistot tehniku un simtiem ugunsdzēsēju. Viena no ugunsgrēku skartajām valstīm ir Grieķija. Vairāki ugunsgrēki plosās Atēnu apkārtnē, un tos pastiprina stiprais vējš.
Ugunsgrēks izcēlies arī tūristu iecienītajā Rodas salā, kur mājām un ciematiem briesmas pagaidām nedraud. Glābšanas darbos iesaistīti vairāki helikopteri un lidmašīnas. Ugunsgrēks plosās arī Spānijai piederošajās Kanāriju salās, kur tas nopostījis vairākus tūkstošus hektārus meža un spiedis evakuēt vismaz 4000 iedzīvotāju.
No karstuma cieš arī dzīvnieki
Granthama Klimata pārmaiņu un vides pētniecības institūta pētnieks Bobs Vards skaidro, ka lielā karstuma dēļ cieš ne tikai cilvēki, bet arī daba un dzīvnieki.
"Pagājušajā vasarā Eiropā karstuma dēļ mira 60 000 cilvēku, un svelmei ir liela ietekme uz cilvēka veselību. Bet no karstuma, ja tas apvienots ar sausumu, cieš viss, īpaši raža. Ja zeme izžūst un ir maz lietus, tas apdraud ražu un rada draudus nodrošinātībai ar pārtiku.
Mēs arī redzam dažādu dzīvnieku sugu migrāciju uz ziemeļiem. Temperatūra Vidusjūras reģionā ir tik augsta, ka sākam redzēt, kā putni un citi ūdens dzīvnieki pirmo reizi parādās britu ūdeņos," norāda Vards.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdinājusi, ka karstuma vilnis Eiropā var turpināties arī augustā.
KONTEKSTS:
Daudzās Dienvideiropas valstīs turpinās karstuma vilnis, kuram dots nosaukums "Cerbers". Ekstremālie laika apstākļi arī veicina savvaļas ugunsgrēku izcelšanos un izplatību, turklāt pēc šī karstuma viļņa tiek prognozēts jauns.
Svelme pārņēmusi arī ASV, kur valsts dienvidos nedēļas nogalē sagaidāmi jauni temperatūras rekordi. Meteorologi prognozē, ka svētdien Kalifornijas Nāves ielejā gaisa temperatūra varetu sasniegt +54 grādus.
Patreizējās prognozes liecina, ka tveice turpināsies arī jaunnedēļ, kad sāksies jauns karstuma vilnis, kam dots nosaukums "Harons".
