Kā vēsta Ukrainas bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība, Krievija apšaudīja Odesu ar 30 spārnotajām raķetēm "Kaļibr", "Onikss", "H-22" un "H-59", kas tika palaistas no Melnās jūras akvatorija un okupētās Krimas pussalas. Tāpat Krievija Odesas apgabala virzienā palaida vairākus desmitus Irānas piegādāto kaujas dronu "Šahed". Ukrainas Gaisa spēku vienības pretgaisa operācijās iznīcināja 14 spārnotās raķetes un 23 kaujas dronus.

Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses dienesta vadītāja Nataļja Humeņuka telekanāla "FREEDOM" ēterā, paziņoja, par trāpījumiem Odesas jūras ostas infrastruktūras objektiem. Ukrainas operatīvā štāba pārstāve arī norādīja, ka Krievijas triecienu rezultātā ir vairāki cietušie, bet neviens cilvēks nav nogalināts.

Uzbrukumos iznīcināti arī vairāk nekā 60 000 tonnu graudu. Bojātas ostas degvielas glabātuves, graudu un eļļas termināļi, kā arī vairākas noliktavas. Izcēlušies vairāki ugunsgrēki.

Humeņuka sarunā ar ukraiņu žurnālistiem atzīmēja, ka līdz ar Krievijas izziņoto izstāšanos no Melnās jūras graudu iniciatīvas, Maskava pastiprina uzbrukumu intensitāti Ukrainas dienvidu reģionam, jo īpaši Odesas ostas infrastruktūrai.

Humeņuka arī norādīja, ka Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi tiek īstenoti ar mērķi iznīcināt Ukrainas dienvidu reģiona ekonomisko potenciālu.

"Jāsaprot, ka viņu galvenais uzdevums ir terorizēt Ukrainas iedzīvotājus. Tā ir cīņa pret visiem Ukrainas iedzīvotājiem, patiesībā – ukraiņu nācijas iznīcināšana. Iepriekšējā vakarā, kad notika pirmais uzbrukums pēc Krievijas izstāšanās no graudu iniciatīvas, propagandas kanālos cirkulēja savdabīgs vārds – "otvetočka". Un šoreiz viņi mēģina turpināt ņirgāties. Lai gan Krievija visai pasaulei kārtējo reizi demonstrēja, ka mums ir darīšana ar teroristisku valsti", sacīja Humeņuka.

Pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainas graudu eksporta ostām, Eiropas Savienība centīsies palielināt Ukrainas graudu eksportu pa sauszemi, izmantojot auto un dzelzceļa transportu. Tā ir paziņojuši vairāki Eiropas Savienības līderi un amatpersonas.

"Galvenie jautājumi ir mūsu ostu aizsardzība un pārtikas eksporta pa jūru turpināšana. Tas ir stratēģiski svarīgs jautājums, un ne tikai mūsu valstij," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tikmēr vairāki kanāli sociālajā saziņas vietnē "Telegram" trešdien ziņoja, ka Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos ir aizdegusies armijas munīcijas noliktava.

Vairākos publicētos video ir redzams, ka noliktavu ir pārņēmušas liesmas un tur ik pa brīdim notiek sprādzieni. Tiek minēts, ka noliktavai, kas atrodas aptuveni 230 kilometrus no frontes līnijas Ukrainas dienvidos, varētu būt uzbrukts ar vairākām raķetēm vai droniem.

No tuvējām apdzīvotām vietām evakuēti vairāk nekā 2000 cilvēku.

Krimas okupācijas varasiestādes apgalvo, ka sprādzienā neviens nav cietis. Ukrainas pārstāvji tikmēr ironizē, ka incidentu izraisījusi "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Ukraina pēdējā laikā mērķtiecīgi centusies iznīcināt okupācijas spēku munīcijas noliktavas.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.