Sākotnējais Ukrainas plāns esot bijis pamatots, proti, Ukrainas vienībām vajadzēja veikt izrāvienu 30 kilometru platā teritorijā, septiņu dienu laikā izolēt Tokmaku un pēc tam izlauzties uz dienvidiem uz Melitopoli. Šādā tempā Krievijai nebūtu laika savākt rezerves, un Ukrainas karaspēkam, kas virzās uz priekšu, būtu tikai jāpārvar sešu Krievijas pulku pretestība aizsardzībā.

Kā atzīmē ziņojuma autori, šī plāna īstenošanu kavēja gan Ukrainas sabiedroto, gan pašas Ukrainas pavēlniecības pieļautās kļūdas. Rietumu sabiedrotie nepiegādāja pietiekami daudz ekipējuma un ieroču. Tas noveda pie tā, ka Ukrainas armijai bija maz laika apgūt jaunu aprīkojumu.

Ukrainas pavēlniecība nolēma izrāvienā iemest mazāk apmācītas vienības, savukārt pieredzējušākām bija paredzēts noturēt fronti. Turklāt spēki tika izkliedēti vairākos virzienos.

Taču nopietnākā Ukrainas pavēlniecības kļūda, pēc analītiķu domām, bija tā, ka Ukraina cerēja, ka Krievijas karaspēks sabruks un aizbēgs, kā tas notika pie Harkivas 2022. gadā.

Kad tas nenotika, Ukrainas bruņotie spēki bezcerīgi zaudēja spēkus. Turklāt krievu pavēlniecība skaidri zināja, kur būs galvenā uzbrukuma virziens. Autori to uzskata par operatīvās drošības neveiksmi gan no Ukrainas, gan tās sabiedroto puses.

Visbeidzot, ziņojuma autori arī uzskata, ka Ukrainas ofensīvu darbību atsākšana tuvākajā nākotnē nav iespējama.

Tikmēr ar vēsturisku uzrunu Lielbritānijas valdības sanāksmē piektdien uzstājās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš lūdza piegādāt kara plosītajai valstij tālās darbības rādiusa raķetes un aicināja  Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru pārliecināt citus sabiedrotos atcelt ierobežojumus šo ieroču piegādei Ukrainā.

Ielūdzot Zelenski uz valdības sanāksmi, Lielbritānijas premjerministrs Stārmers vēlējās uzsvērt atbalstu Kijivai. Viņš arī paziņoja, ka Lielbritānija paātrinās jau apsolīto palīdzības kravu piegādi Ukrainai.

Solījumu apliecina piektdien noslēgta divpusējā Lielbritānijas un Ukrainas vienošanās par atbalstu aizsardzības nozares attīstīšanā.

Vienošanos parakstīja abu valstu aizsardzības ministri. Tā paredz daļēju gaisa aizsardzības sistēmas, bruņumašīnu un munīcijas ražošanu Ukrainā. Vienošanās arī nosaka, ka britu piegādātāji varēs noslēgt līgumus un vienošanās par aizdevumiem divu miljardu mārciņu vērtībā ar iespēju nākotnē palielināt šo apjomu.

Aizsardzības ministrs Džons Hīlijs norādīja, ka Lielbritānijai nav pretenziju, ka Ukraina izmanto tālas darbības raķetes pret mērķiem Krievijas teritorijā, kamēr tas atbilst starptautiskajiem likumiem.

Bet Zelenska uzstāšanās bija vēsturiska, jo kādam ārvalstu vadītājam ļoti retos gadījumos ļauts apmeklēt Lielbritānijas valdības sanāksmes. Pēdējoreiz tas notika 1997. gadā, kad Dauningstrītā ieradās ASV prezidents Bils Klintons.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.