Par starptautisko tiesību pārkāpumu uzskatāma arī palestīniešu teritoriju dabas resursu izmantošana, ko veic Izraēlas okupācijas spēki.
ANO Starptautiskās tiesas atzinumā teikts, ka Izraēlai ir pienākums nekavējoties pārtraukt jaunu kolonistu apmetņu izveidi un esošo kolonistu evakuēšanu.
Lēmumu atzinīgi vērtē palestīniešu pašpārvaldē. Tās līdera Mahmuda Abasa biroja paziņojumā tas nodēvēts ne tikai kā vēsturisks, bet arī kā taisnīguma uzvara. Palestīnas ārlietu resora vērtējumā tas ir pagrieziena punkts.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu savā paziņojumā kritizējis lēmumu, norādot, ka "neviens melīgs lēmums Hāgā neizkropļos vēsturisko patiesību" un ka izraēliešu apmetņu likumība nav apstrīdama.
Tiesas prezidents Navafs Salams piektdienas sesijā nolasīja tiesas viedokli pilnā apjomā. Kaut arī ICJ viedoklis nav saistošs, ar to starptautiskais politiskais spiediens uz Izraēlu tiek palielināts.
Tiesai argumentus iesniedza rekorddaudz valstu – 52.
2022. gadā ANO Ģenerālā Asambleja lūdza ICJ noteikt, kādas ir Izraēlas īstenotās šo teritoriju okupācijas juridiskās sekas. Izraēla pārņēma kontroli pār Rietumkrastu, Gazas joslu un Austrumjeruzalemi 1967. gada Sešu dienu kara laikā. Gazas joslu tā atstāja 2005. gadā, bet turpina kontrolēt Gazas joslas sauszemes un jūras robežas, kā arī tās gaisa telpu.
Izraēlas kolonistu skaits Rietumkrastā, kas atrodas starp Izraēlas centrālo daļu un Jordāniju, ir pieaudzis līdz aptuveni pusmiljonam. Ieskaitot anektēto Austrumjeruzalemi, šis skaitlis sasniedz 700 000.
