Laikraksts "The Washington Post" raksta, ka, pēc Obamas domām, 81 gadu vecā Baidena izredzes uzvarēt ir samazinājušās un viņam vajadzētu "nopietni apsvērt savas kandidatūras dzīvotspēju". Ja laikraksta ziņotais ir patiesība, tad Obama ir līdz šim ietekmīgākais no Demokrātu partijas politiķiem, kas aicinājis Baidenu atteikties no kandidēšanas pēc viņa katastrofālā snieguma debatēs ar Donaldu Trampu.
Savukārt Pelosi esot privāti brīdinājusi prezidentu, ka demokrāti var zaudēt spēju pārņemt kontroli pār Pārstāvju palātu, ja viņš neizstāsies no šā gada cīņas, un parādījusi Baidenam arī ne pārāk optimistiskos aptauju datus. Jau iepriekš līdzīgu viedokli pauda Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs, kurš ir viens no vadošajiem līdzekļu vācējiem Demokrātu partijai.
Džons Testers no Montānas štata kļuvis par otro demokrātu senatoru, kurš publiski aicinājis Baidenu izstāties no sacīkstēm. Baidens, kuram tagad konstatēts kovids, gan ir noraidījis bažas par viņa vecumu un veselības stāvokli un uzstājis, ka viņš turpinās savu pārvēlēšanas kampaņu.
Ziņu izdevums "Axios" raksta, ka atsevišķi partiju pārstāvji norāda uz iespējamu Baidena izstāšanos jau šīs nedēļas nogalē, bet raidorganizācija NBC citēja Baidenam tuvu cilvēku, kurš teicis: "Mēs esam tuvu beigām".
Baidena kampaņas cilvēki gan minējuši, ka tie ir nepamatoti minējumi un Baidens nekur prom nedosies.
Tikmēr ceturtdien publicētās žurnāla "The Economist" un pētījumu centra "YouGov" aptaujas dati liecina, ka 79% demokrātu atbalstītu Kamalas Herisas kandidēšanu uz prezidenta amatu, ja Baidens izstātos no cīņas. Bet vairāk nekā puse amerikāņu – 51% – uzskata, ka Baidenam vajadzētu noteikti vai iespējams izstāties no cīņas un ļaut kandidēt citam demokrātam.
Viens no Trampa tuvākajiem padomniekiem Džeisons Millers uzsvēris, ka Trampa kampaņa Baidena izstāšanās gadījumā būtiski nemainīšoties.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums. Pārējie kandidāti jau izstājušies no cīņas, atbrīvojot ceļu Trampam.
Vasarā abas partijas rīko kongresus, kuros oficiāli izvirzīs Trampu un Baidenu prezidenta amatam. Republikāņu partijas kongress notika no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, bet Demokrātu partija savu kongresu rīkos no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
