Runājot par Krievijas raķešu iespējamu notriekšanu virs Ukrainas, vēstnieks pieļāva, ka, Polijas uzskatā, tā drīzāk ir teorētiska iespēja.

"Polijas amatpersonas ir teikušas, ka tam ir jābūt NATO kopīgam lēmumam. Neraugoties uz to, ka it kā nav tiešas sadursmes starp Polijas un Krievijas bruņotajiem spēkiem, ja raķete tiek notriekta, piemēram, virs Ļvivas, tas tomēr ir zināms jauns elements šajā situācijā," pauda vēstnieks. 

Lai arī ir svarīgi par šo tēmu runāt, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau minējis, ka alianse Ukrainu atbalstīs, bet ir vēlme atturēties no tiešas karadarbības.

"Šobrīd vairāk runājam par teorētisku iespēju. Neizskatās, ka NATO sabiedrotajos ir vienots viedoklis, ka tas būtu darāms.

Tas atvērtu jaunu lappusi, un tas nebūtu vairāk hipotētisks Polijas–Krievijas konflikts, bet būtu NATO–Krievijas konflikts, taču ir apzināta vēlme izvairīties no tālākas konfrontācijas," uzsvēra diplomāts.

Šobrīd Polija aizsardzībai velta 4% no iekšzemes kopprodukta, bet lēmums to palielināt līdz 5%, pēc vēstnieka teiktā, ir "apziņa, ka karš nav noslēdzies un Polija ir apdraudēta, līdz ar to Polija bruņojas, Polija ir gatava kopā ar NATO sabiedrotajiem aizstāvēt savu neatkarību. Tas ir loģisks solis un [vēlme] parādīt iespējamai Trampa administrācijai, ja viņš tiek ievēlēts [ASV prezidenta amatā], ka Polija ir gatava dot naudu aizsardzībai".

"Polijas sabiedrībā un valdībā ir apziņa, ka šis ir karš, kas var skart viņus. Ir apziņa, ka vēsturē reti kāds ir karojis mūsu vietā, un šajā situācijā Ukraina ir, kas karo. Ir apziņa, ar ko tas draud, ja Ukraina krīt," piebilda vēstnieks.