Šobrīd Milvoki pilsētā turpinās Republikāņu nacionālais konvents. Tramps, aplausu pavadīts, kāpa uz skatuves ar uzrunu, tās sākumā oficiāli pieņemot Republikāņu partijas nomināciju ASV prezidenta vēlēšanām.
Uzrunas laikā liela uzmanība bija pievērsta arī nesen notikušajam atentātam pret republikāņu prezidenta kandidātu. Notikušajam bija veltīta ievērojama daļa Trampa uzstāšanās. Todien pūlī bojā gāja kāds ugunsdzēsējs, kurš šāviena brīdī centās aizsargāt savu ģimeni.
Trampa uzrunas laikā uz skatuves atradās manekens ar ugunsdzēsēju ķiveri, ko politiķis demonstratīvi noskūpstīja. Daudzi viņam pēdējo dienu laikā esot lūguši aprakstīt, kas tieši todien noticis. Viņš minēja, ka to izstāstīšot, bet tikai vienu reizi, jo notikušo esot sāpīgi atcerēties un par to runāt.
"Visur lija asinis, un tomēr zināmā mērā es jutos ļoti droši, jo manā pusē bija Dievs. Es to jutu. Apbrīnojami ir tas, ka pirms šāviena, ja es nebūtu pakustinājis galvu pašā pēdējā mirklī, slepkavas lode būtu lieliski trāpījusi un manis šovakar nebūtu. Mēs nebūtu kopā. Šovakar man šeit nevajadzētu būt. Paldies. Bet man tiešām nevajadzēja. Un es jums teikšu, es stāvu jūsu priekšā šajā arēnā tikai Visvarenā Dieva žēlastības dēļ," teica Tramps.
Kamēr Tramps stāstīja par tās dienas notikumiem, vairākiem republikāņiem zālē bija asaras un visi ļoti rūpīgi klausījās Trampa sacītajā.
Savā uzrunā Tramps solīja, ka būs visas ASV prezidents, taču vēlāk asi kritizēja savu sāncensi Džo Baidenu un viņam līdzīgi domājošos.
"Šovakar ar uzticību un ziedošanos es ar lepnumu pieņemu nomināciju ASV prezidenta amatam," paziņoja Tramps.
"Mēs gūsim neticamu uzvaru, un sāksies četri izcilākie gadi mūsu valsts vēsturē," solīja Tramps. "Es kandidēju, lai kļūtu par visas Amerikas prezidentu."
Taču pēc šī emocionālā un mierīgā uzrunas sākuma Tramps ķērās pie sevis lielīšanas un pretinieku nopelšanas. Tramps nopēla demokrātus, sakot, ka tiem jābeidz viņu saukt par draudu demokrātijai, jo tieši viņš esot tas, kurš demokrātiju patiesībā glābj. Demokrāti viņu demonizējot.
Kā ierasts, viņš lepojās ar paveikto savas iepriekšējās prezidentūras laikā, klāstīja, ka izbeigs visus konfliktus, kuri it kā notiekot Baidena administrācijas dēļ. Izklāstīja savas prioritātes imigrācijas un ekonomikas jomā, tostarp norādot uz nepatiesiem datiem par to, cik labi ir klājies ekonomikai viņa prezidentūras laikā.
Bez kritikas nepalika arī Baidena ārpolitika.
"Es izbeigšu katru starptautisko konfliktu, ko šā brīža administrācija ir radījusi. Tostarp šausmīgo karu starp Krieviju un Ukrainu, kas nekad nebūtu noticis, ja es būtu prezidents. Un karu, ko izraisīja uzbrukums Izraēlai. Arī tas nekad nebūtu noticis, ja es būtu prezidents," sacīja Tramps.
"Mūsu vadībā ASV atkal tiks cienītas. Neviena tauta neapšaubīs mūsu spēku. Neviens ienaidnieks nešaubīsies par mūsu spēku. Mūsu robežas būs pilnīgi drošas, mūsu ekonomika augs. Mēs atgriezīsim likumu un kārtību savās ielās, patriotismu mūsu skolās, un, kas ir svarīgi, mēs atjaunosim mieru, stabilitāti un harmoniju visā pasaulē. Bet, lai sasniegtu šo nākotni, mums vispirms ir jāglābj mūsu tauta no neveiksmīgas un pat nekompetentas vadības. Mums ir pilnīgi nekompetenta vadība. Šīs būs nozīmīgākās vēlēšanas mūsu valsts vēsturē," sacīja Tramps.
Īsāk sakot, Tramps būs visu nelaimju risinātājs un ar viņa uzvaru sākšoties četri izcilākie gadi valsts vēsturē.
Telekanāls CNN jau rūpīgi izanalizējis uzrunu, norādot, ka tās laikā Tramps izteicis vairāk nekā 20 nepatiesus apgalvojumus.
Piemēram, viņš nepatiesi apgalvoja, ka demokrāti ir krāpušies 2020. gada vēlēšanās, kuras viņš zaudēja Džo Baidenam, lai gan virkne federālo un štata izmeklēšanu pierādīja, ka sistemātiskas krāpšanas nebija. Tramps izteicās, ka "nedrīkst kriminalizēt atšķirīgu viedokli vai demonizēt politiskās domstarpības", lai gan pats jau sen ir aicinājis saukt pie atbildības viņa oponentus.
Nacionālā republikāņu konventa noslēdzošajā dienā tika uzsvērta vīrišķība, acīmredzot, lai radītu kontrastu ar Baidenu, un Tramps portretēts kā Amerikas varonis.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums. Pārējie kandidāti jau izstājušies no cīņas, atbrīvojot ceļu Trampam.
Vasarā abas partijas rīko kongresus, kuros oficiāli izvirzīs Trampu un Baidenu prezidenta amatam. Republikāņu partijas kongress notika no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, bet Demokrātu partija savu kongresu rīkos no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
