Krievijas prezidents nav sajūsmā par demokrātiskajām kustībām kaimiņvalstīs, tomēr mēģinājumi apturēt protestus Baltkrievijā būs viņam riskanti vismaz piecu iemeslu dēļ, domā Stīvens Sestanovičs, kurš bijis ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas padomnieks un ASV īpašu uzdevumu vēstnieks bijušās PSRS valstīs (1997-2001), bet tagad ir Ņujorkas Kolumbijas universitātes profesors un "Ārējo attiecību padomes" vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Savus apsvērumus viņš izklāsta rakstā, kas publicēts "Ārējo attiecību padomes" portālā.
Baltkrievijā turpinoties demonstrācijām un streikiem, daudzi Rietumu novērotāji prognozē, ka Kremlis vienā vai otrā veidā iejauksies notiekošajā, lai glābtu Lukašenko diktatūru.
Likmes Maskavai ir augstas, un Putins neslēpj savu naidu pret tā dēvētajām krāsainajām revolūcijām. Tomēr Putinam ir daudz iemeslu šaubīties, pieņemot lēmumu balstīt rīcībnespējīgo režīmu.
Ja viņš tomēr izlems to nedarīt, viņam tas jāizlemj ātri, raksta "Ārējo attiecību padomes" eksperts un min piecus argumentus.
1. Protestiem pret Lukašenko faktiski nav pret Krieviju vērstas dimensijas – pagaidām.
"Oranžā revolūcija" 2004. gadā un Eiromaidans 2014. gadā balstījās nacionālistiskā noskaņojumā – daudzi uzskatīja Krieviju par Ukrainas apspiedēju, bet promaskaviskos politiķus - par koloniālisma aģentiem. Agrīnākiem politiskiem satricinājumiem, tostarp kustībai par Baltijas valstu neatkarību 80. gadu beigās un "Rožu revolūcijai" Gruzijā 2003. gadā arī piemita nacionālistisks entuziasms dažādās devās. Savukārt Baltkrievijā šāda elementa nav, norāda Sestanovičs.
2. Demokrātijas apspiešana Baltkrievijā nedos Putinam nekādas nacionālistiskas dividendes.
Lai arī kādu politisko labumu Putins būtu ieguvis no Krimas aneksijas (ļoti būtisku) un dumpja kurināšanas Austrumukrainā (līdz šim – nelielu), jebkāda rīcība, lai balstītu Lukašenko, Krievijas sabiedrības acīs izskatīsies pilnīgi citādi. Tā šādā rīcībā saskatīs tikai vienu motīvu – atbalstīt vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un apklusināt baltkrievu tautu. Pēc apšaubāmā referenduma par prezidenta termiņu skaita ierobežojumu atcelšanu jaunas nepatikšanas Putinam nav vajadzīgas, ir pārliecināts Sestanovičs.
3. Tautas mobilizācija Baltkrievijā aizgājusi jau ļoti tālu.
Demonstrāciju apspiešana iedīglī jau vairs netiek uzskatīta par variantu. Lukašenko mēģināja izmantot represijas, taču izprovocēja tikai jaunas demonstrācijas. Savukārt Putins šovasar ir spiests paciest to, ka neapsīkst protesta akcijas Tālo Austrumu pilsētā Habarovskā pret novada gubernatora apcietināšanu. Putins acīmredzot cerēja, ka šīs demonstrācijas galu galā beigsies. Kad tas nenotika, viņš saprata, ka viņam nāksies tās pieciest – un mēģināt kaut ko citu.
4. "Zaļie cilvēciņi" nevar atrisināt Putina problēmu.
Kremļa rupora televīzijas kanāla RT galvenā redaktore Margarita Simonjana pagājušajā nedēļā iekļuva ziņu virsrakstos, kad aicināja uz "pieklājīgo cilvēku" (pazīstami arī kā "mazie, zaļie cilvēciņi") iejaukšanos. Tomēr nez vai Krievijas bruņoto spēku, izlūkdienestu vai policijas pārstāvji tagad stāsta Kremlim, ka baltkrievu "nomierināšana" būs lēta operācija. Pašlaik viņi droši vien nav pat pārliecināti par to, ka viņu Baltkrievijas kolēģi viņus atbalstītu. Bez tāda atbalsta iejaukšanās kļūtu par murgu, uzskata Sestanovičs.
5. Ja nevar izmantot "mazos, zaļos" cilvēciņus, varbūt var noderēt Baltkrievijas elite.
Pat Lukašenko spēcīgākie politiskie oponenti vēlas ciešas attiecības ar Krieviju. Abām valstīm ir pietiekami daudz savstarpējo ekonomisko, politisko un militāro attiecību pieredzes, tāpēc vēlmē pēc labām attiecībām ar Krieviju nav nekādas nodevības. Šie sakari un labvēlīgā attieksme Baltkrievijas elitē dod Putinam daudz iespēju veicināt virzīšanos projām no Lukašenko.
Tā kā Krievijas prezidents ir piesardzīgs un pat neizlēmīgs politiķis, šie iemesli vilcināties ar reakciju, visticamāk, viņam šķitīs vērā ņemami. Tomēr ir viens ļoti svarīgs iemesls pasteigties – Baltkrievijas krīzes Krievijai labvēlīgie elementi var ļoti ātri mainīties. Ja pūlis sapratīs, ka Putins atbalsta Lukašenko, var sākt dominēt pret Krieviju vērsti lozungi. Tā kā uz elites pārstāvjiem tiek izdarīts spiediens, lai panāktu, ka viņi pārtrauc būt lojāli režīmam, viņiem, iespējams, būs jāatbalsta tādi lēmumi kā pirmstermiņa vēlēšanu rīkošana, nevis vadāma varas nodošana, un Maskavā tas var šķist riskantāk.
Jo ilgāk Putins gaida, neizlemjot "norakstīt" Lukašenko, jo lielāka iespēja, ka Baltkrievijas "krāsainās revolūcijas" vilciens izbrauks no stacijas, raksta Sestanovičs.
Droši vien Putina padomnieki viņam visu to saka. Daži Eiropas līderi, un, iespējams, pat ASV amatpersonas, iespējams, saka to pašu. "Norakstīt" Lukašenko droši vien ir vienīgais labais gājiens, kāds Kremlim atlicis, rezumē "Ārējo attiecību padomes" analītiķis.
