Pirmdien no rīta pienākušas ziņas, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem Kurskas apgabalā ir izdevies sagraut trešo un pēdējo tiltu pār Seimas upi Gluškovas rajonā.
"BBC Verify" komanda gan norāda, to pagaidām vēl nevar apstiprināt. Satelītattēlos no vakardienas nav redzami tilta bojājumi, turklāt sociālo mediju vietnēs izplatītajos attēlos patiesībā redzams cits tilts un vieta. Šie tilti pār Seimas upi ir būtiska reģiona ceļu tīkla sastāvdaļa, to iznīcināšana vai bojāšana Krievijai būtiski sarežģīs loģistiku.
Tiltu iznīcināšana būtu ievērojams panākums, jo nopietni apgrūtinās šajā rajonā esošo Krievijas armijas vienību pārvietošanos un apgādi, norādīja Ukrainas militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko.
"Vienīgā izeja no situācijas var būt pontonu tiltu izveide, taču tie būs vēl vairāk pakļauti uzbrukumiem un bojājumiem nekā monolīti dzelzsbetona tilti. Otrkārt, tie nenodrošinās nepieciešamo caurlaides spēju, kādu spēj nodrošināt pastāvīgi tilti. Tāpēc tiks iedragāta Krievijas armijas vienību materiāli tehniskā apgāde Gluškovas rajonā, kas nozīmē, ka šīs vienības būs novājinātas gadījumā, ja Ukrainas spēki atvērs jaunu uzbrukumu virzienu šajā Kurskas apgabala daļā," Kovalenko sacīja telekanālam "Nastojaščoje vremja".
Pēc ukraiņu lidrobotu izraisītā ugunsgrēka Proļetarskā izsludina ārkārtējo stāvokli
Krievijas varasiestādes pirmdien izsludinājušas ārkārtējo stāvokli Proļetarskā Rostovas apgabalā, kur ugunsdzēsēji jau ilgāk nekā diennakti cenšas apslāpēt ugunsgrēku naftas bāzē, ko izraisījis ukraiņu lidrobotu uzbrukums.
Kā ziņots, ugunsgrēks pēc ukraiņu lidrobotu uzbrukuma sākās agrā svētdienas rītā.
Apgabala gubernators pavēstījis, ka ugunsgrēka dzēšana joprojām turpinās un ka tās laikā cietuši jau 18 ugunsdzēsēji.
Proļetarska atrodas aptuveni 200 kilometrus no Ukrainas robežas, un tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000.
Iznīcināt Krievijas kara potenciālu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdienas, 18. augusta, vakarā savā tradicionālajā videouzrunā pirmo reizi publiski atklāja, kāds ir mērķis militārajai operācijai Kurskas apgabalā. Viņš sacīja, ka ir nepieciešams izveidot buferzonu Krievijas teritorijā, lai iznīcinātu pēc iespējas vairāk Krievijas kara potenciāla.
"Viss, kas rada zaudējumus Krievijas armijai, Krievijas valstij, tās militāri rūpnieciskajam kompleksam un ekonomikai, palīdz novērst kara paplašināšanos un tuvina mūs taisnīgām šīs agresijas beigām – taisnīgam mieram Ukrainai," sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī vērsās pie rietumvalstu sabiedrotajiem ar aicinājumu paātrināt bruņojuma piegādes.
Prezidents uzsvēra, ka karam nav brīvdienu, tāpēc esot nepieciešams laicīgi piegādāt jau izsludināto palīdzību. Zelenskis īpaši vērsās pie Amerikas Savienotajām Valstīm, Francijas un Vācijas.
Pirmais posms plašākā operācijā
"Kara izpētes institūta" analītiķi apgalvo, ka Ukrainas militārās operācijas Kurskā ir piespiedušas Krieviju pārvietot spēkus no citām karadarbības vietām un, visticamāk, ka nākamajos kauju posmos Krievijas teritorijā Krievijai būs nepieciešams izvietot reģionā vairāk karavīru un bruņutehnikas.
Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētas Sumu kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Drozdenko britu izdevumam "The Guardian" paziņojis, ka Ukrainas karaspēka ieiešana Kurskas apgabalā ir tikai pirmais posms plašākā operācijā, taču sīkākus komentārus nesniedza.
Drozdenko pastāstīja, ka gatavošanās operācijai Kurskas apgabalā ir notikusi lielā slepenībā un par to ir zinājis ļoti šaurs cilvēku loks. 6. augusta rītā sāktais uzbrukums ir noritējis labāk, nekā gaidīts, un pirmajā dienā slimnīcā bija jānogādā tikai 15 ievainoti ukraiņu karavīri.
Drozdenko arī atklāja, ka atsevišķās dienās Ukrainas spēku gūstā ir nonākuši līdz pat 150 krievu karavīri. Viņš apgalvoja, ka daudzi no viņiem ir gados jauni obligātā dienesta karavīri, kuri bez cīņas ir padevušies gūstā.
Savukārt Doneckā okupanti spēcīgi uzbrūk Pokrovskai. Zelenskis videouzrunā sacīja, ka pēdējās diennakts laikā šīs pilsētas virzienā notikušas vairāk nekā 30 kaujas. Taču Ukrainas aizsardzības spēki veiksmīgi aizstāvējušies. Prezidents norāda, ka tagad armijas uzdevums ir iznīcināt pēc iespējas vairāk Krievijas militārā potenciāla, ko var veikt ar labu aizsardzības darbību un negaidītiem pretuzbrukumiem.
Māris Andžāns: Operācija Kurskā rada jaunu ticību
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja, ka buferzonas izveide, visticamāk, nav galvenais iemesls iebrukumam Kurskā. Šī operācija bija milzīgs pārsteiguma moments un tai izdevies cilvēku galvās lauzt kara gaitu, uzsver eksperts.
"Frontes līnija ir labi gara. Un to buferzonu, iespējams, citur būtu vajadzējis izveidot. Domāju, ka tas ir liels stratēģisks panākums, ar kuru, iespējams, izdevies lauzt kara gaitu, vismaz cilvēku galvās. Es neteikšu, ka tas būtu kaut ko praktisku izmainījis," pauž Andžāns.
Eksperts uzskata, ka Kurskas operācija dod jaunu ticību, ka Ukraina var pārsteigt.
Tomēr diezin vai iebrukums Kurskā ir tuvinājis miera samitu ar Krievijas līdzdalību. Andžāns uzskata, ka drīzāk notiks pretējais – Krievija, visticamāk, būs mazāk ieinteresēta piekāpties.
Vēl Andžāns pievērsa uzmanību tam, ka Kurskas apgabala iedzīvotāji iebrukumam neprotestē. Pretēji notika Ukrainā, kad sākās Krievijas iebrukums. Viņaprāt, tā ir zīme, ka joprojām Krievijā izmaiņas var panākt tikai elite un spēku struktūras.
Laikraksts: Krievija uz Kurskas apgabalu pārsviedusi 5000 karavīru
Krievijas armija pārsviedusi aptuveni 5000 karavīru uz Ukrainas uzbrukuma zonu Kurskas apgabalā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz avotu.
Zonā, kur notiek kaujas ar Ukrainas armiju, atrodas brigāde no Doneckas apgabala, kur Krievijas karaspēks veic uzbrukumu.
Pārējās vienības atvilktas no Krievijai mazāk svarīgiem frontes sektoriem, sacījis avots. Tiesa, ar šo pastiprinājumu nepietiek, lai Kurskas apgabalā apturētu ukraiņu uzbrukumu un pēc tam panāktu viņu atkāpšanos.
Šim nolūkam Krievijai būtu nepieciešami vismaz 20 000 karavīru, norādījis avots. Ukraina uz Kurskas apgabalu nosūtījusi 6000 karavīru, vēsta laikraksts.
Vēl 4000 Ukrainas armijas karavīru atbalsta operāciju, atrodoties Ukrainas Sumu apgabalā.
Uzbrukumam Kurskas apgabalā Ukrainas armija izmantojusi rezerves, ko tā bija veidojusi pēdējos mēnešos, norāda laikraksts.
ASV nav dalījušās ar Ukrainu ar izlūkdatiem par mērķiem Krievijā, jo negrib, ka tiktu uzskatītas par līdzdalīgām ukraiņu operācijā Kurskas apgabalā, teikts publikācijā.
KONTEKSTS:
6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas spēku iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukrainas spēku pārstāvji vēsta, ka ofensīvas gaitā izdevies ieņemt desmitiem apdzīvoto vietu un pārņemt savā kontrolē līdz pat 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijas iedzīvotājiem karš jāsajūt pašiem.
Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus: iedragāt Krievijas armijas apgādes ceļus, piespiest Maskavu atvilkt daļu spēku no Ukrainas teritorijas, uzlabot Ukrainas sabiedrības noskaņojumu, pazemot Putina režīmu, kā arī uzlabot Ukrainas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām.
