Pirmajā lasījumā arī atbalstīti grozījumi likumā par nodokļiem, kas paredz ievērojamu tā dēvētā "kara nodokļa " un citu nodokļu pieaugumu.
Gandrīz 500 miljardu hrivnu lielais caurums šā gada Ukrainas valsts budžetā izveidojās gada pirmajā pusē, kad kavējās ASV lēmumi par finansiālo atbalstu Ukrainai. Toreiz Ukraina pati sāka no saviem līdzekļiem pasūtīt militāro aprīkojumu un pārtērēja aizsardzības budžeta līdzekļus.
Rezultātā gada otrā pusē vairs nav naudas, ko maksāt karavīriem algās, tā sarežīto situāciju budžetā skaidro Ukrainas Augstākās radas Budžeta komisijas vadītāja Roksolana Pidlasa no valdošās "Tautas kalpu" frakcijas.
Nodokļu celšana skars gandrīz visus strādājošos
Starptautiskās sabiedrības finansiālo palīdzību Ukraina armijas finansēšanai nevar izmantot – tā ir paredzēta citiem mērķiem, tāpēc Ukraina bija spiesta gada vidū sagatavot šā gada budžeta grozījumus, kas paredz nodokļu pieaugumu un dažādas citas izmaiņas.
Aizsardzības ministrija lūdza parlamentu budžeta grozījumus pieņemt līdz 20. septembrim, un 18. septembrī parlaments tos arī atbalstījis galīgajā lasījumā.
"Nepieciešams atzīt faktu, ka lēmumu pieņemšanas process tādos likumprojektos, kas palielina nodokļus mūsu biznesam un iedzīvotājiem, ir smags. Tā arī ir taisnība. Bet atzīsim arī faktu, ka mums šobrīd nav citas iespējas, kā pieņemt mērenu nodokļu paaugstināšanu un novirzīt vairāk naudas valsts aizsardzībai, nekā meģināt atstāt nodokļus tādā līmenī, kādā tas ir, un saņemt negatīvu balansu budžetā, nespējot nofinansēt svarīgas sadaļas aizsardzībā," spriež valdošās "Tautas kalpu" frakcijas pārstāvis Oleksandrs Kovalčuks.
Parlamenta atbalstītie grozījumi šā gada budžetā un likumā par nodokļiem, kas pagaidām atbalstīts tikai pirmajā lasījumā, paredz dažādu nodokļu pieaugumu, un tie skars faktiski pilnīgi visus strādājošos, jo tiek paaugstināts tā dēvētais "kara nodoklis", ko katrs Ukrainā strādājošais maksā no saviem ienākumiem.
Tas tiks palielināts no 1,5% uz 5%, ievērojami paaugstinātas arī nodokļu likmes bankām un nebanku finansētājiem. Budžeta grozījumu apspriešanas procesā daudz priekšlikumu tā grozījumiem bija iesniegusi opozīcija, taču pārsvarā visi tika noraidīti.
Opozīcija aicina vispirms cīnīties ar ēnu ekonomiku
Opozīcija asi kritizēja piedāvāto budžeta projektu – gan par kara nodokļa paaugstināšanu, gan par nespēju atrast citus veidus, kur ņemt naudu armijas uzturēšanai.
"Valdība apmuļķoja parlamentu, kas pārstāv tautu, un neierēķināja 500 miljardus hrivnu, kas mums nepieciešamas valsts aizsardzības finansēšanai.
Viņi domāja, ka karš beigsies augusta mēnesī. Budžets kara apstākļos ir jautājums par karu un mieru. Armija – tā ir prioritāte!
Sabiedrība ir pelnījusi godīgu sarunu tā vietā, ko rāda telemaratonā. Ņemiet vērā, ka Dānija finansē 18 pašpiedziņas artilērijas iekārtas "Bohdan", bet Ukraina finansē melīgo telemaratonu! Pie tam finansē to no naudas, ko tā atņem karavīriem, kuri nesaņem radioelektroniskās sistēmas, FPV dronus," savu sašutumu pauž bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Valdības priekšlikumus kritizē arī bijusī premjere Jūlija Timošenko no partijas "Tēvzeme".
"Vai jūs zināt, kāda alga šodien ir skolotājiem, mediķiem, ogļračiem, bibliotekāriem, celtniekiem? Nulle – minimālās līmenī! Un jūs vēl gribat viņiem atņemt 5% no viņu nopelnītās algas, lai finansētu armiju? Laikā, kad ēnu ekonomikā turpina darboties miljardieri, miljonāri. Mums ēnu sektorā kā minimums turpina darboties ap 30% ekonomikas, tie ir 700 miljardi hrivnu nodokļos, bet jūs gribat atņemt pēdējās kapeiciņas no tiem, kas dzīvo no minimālās algas."
Kara laikā nepieciešams lēmums
Latvijas Radio uzrunāja cilvēkus Kijivas ielās, lai noskaidrotu, ko viņi domā par apstiprinātajiem valsts budžeta grozījumiem un plāniem paaugstināt nodokļus.
"Mēs neesam pret nodokļu maksāšanu, īpaši mūsu valsts aizsardzībai, bet cilvēki, mīļie! Kur ir atbalsts biznesam? Iedodiet mums kaut kādu atbalstu, lai mēs varam nomaksāt to nodokli. Otrs momemts – mēs neesam pret nodokļu maksāšanu, ja tie tiešām aizies tur, kur ir vajadzīgs…" spriež Jevgens. "Zināt, tauta jau netic vairs nevienam, godīgi sakot."
"Man mazliet nav saprotama mūsu sistēma, jo tā vietā, lai atbalstītu mazo uzņēmējdarbību, mums tiek pieņemti lēmumi, kas gremdē mazo un vidējo biznesu. Tā vietā, lai atbalstītu un dotu iespēju attīstīties, mums visu laiku tiek pieņemti lēmumi, ar kuriem tu nevari visu samaksāt," uzskata Oleksandra.
"Nu, ja tā nonāktu tur, kam paceļ [nodokļus], nevis uz citu pusi… Tad mēs nebūtu pret. Ja tas nonāktu tur, kur nepieciešams, nevis uz "čemodāniem un mājām"," prāto Volodimirs.
"Nodokļu paaugstināšana visiem cilvēkiem, protams, nav ļoti labi ģimeņu budžetiem, bet mēs saprotam, ka notiek karš un tas ir nepieciešams lēmums. Galvenais, lai šie nodokļi pēc tam tiktu pareizi izlietoti," atzīst Vasils.
"Es domāju, ka tas ir pareizi, jo, kā jau jūs varbūt zināt – Eiropas valstis mums ļoti palīdz, bet ar to nepietiek. Tāpēc tas ir pareizs lēmums, es uzskatu," stāsta Natālija.
Cauruma aizlāpīšanai šā gada valsts budžetā papildu ienākumus iecerēts gūt arī uz iekšzemes valsts obligāciju rēķina un akcīzes nodokļa paaugstināšanas tabakai un degvielai un citos veidos. Grozījumi likumos vēl jāparaksta Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
