Pilsētas varas iestādes vēsta, ka okupanti uzbrūk ar vadāmām aviobumbām, raķetēm, artilēriju un bezpilota lidaparātiem. Šī iemesla un frontes tuvuma dēļ pilsētā spēkā ir komandantstunda, un cilvēki pēc pirmās nepieciešamības precēm steidzas dienas vidū.
Šomēnes gaisa triecienu dēļ mājokļiem tika pārtraukta gāzes un ūdens padeve, un to katru katru rītu piegādā noteiktās adresēs. Paveicies tiem, kas dzīvo vairāku stacionāro ūdens izsniegšanas punktu tuvumā. Jau nedēļu iedzīvotāji palikuši bez elektrības un vairākos rajonos slēgti visi veikali un aptiekas. Vēl strādā daži dārzeņu tirgotāji, taču sarežģītās situācijas dēļ tie domā par aizbraukšanu.
Pokrovska ilgu laiku bija arī Krievijas sauszemes karaspēka uzbrukuma galvenais mērķis, bet pēdējā laikā aktīvākās cīņas notiek citos frontes sektoros. Tomēr tas ir mazs mierinājums cilvēkiem, kuri par spīti visām briesmām nav pametuši dzimtās mājas.
Plašus Krievijas uzlidojumus piedzīvo arī Harkiva
Krievija ar raķetēm un artilēriju aizvadītajā naktī spēcīgi apšaudīja Harkivu. Bojātas 40 ēkas trīs pilsētas rajonos. Glābšanas dienesti vēsta, ka uzlidojumos nav cietušo.
Vietējās varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumi notika divas reizes – vispirms ar S-300 raķetēm un vēlāk ar dažāda veida artilērijas sistēmām. Bojātas ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī kāda skola un bērnudārzs.
Pilsētas mērs Ihors Terehovs vēstīja, ka uzbrukumi notika arī ar Krievijas lidmašīnām, kas no Krievijas teritorijas pret Harkivu palaidušas raķetes. Tās arī radījušas lielākos postījumus bojāto mācību iestāžu apkārtnē.
Ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījās visu nakti, bet pēc tam seku likvidēšanā piedalījās arī apkārtējie iedzīvotāji. Harkivas apgabala prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem.
"Reuters": Eiropas valstis Ukrainai piegādā Indijas lādiņus
Vairākas Eiropas valstis Ukrainai piegādājušas Indijas ražotos artilērijas lādiņus. Ar šādu informāciju nākusi klajā ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Indijas un Eiropas Savienības (ES) valdību, kā arī aizsardzības struktūru amatpersonu teikto.
Medijs analizējis muitas datus un atklājis, ka šādas piegādes notiek jau vairāk nekā gadu. To ES valstu vidū, kas šo munīciju nosūtījušas uz Ukrainu, ir Itālija un Čehija. Indijas amatpersonas un aizsardzības nozares pārstāvji norādīja, ka pagaidām nekādas darbības neveiks. Kremlis par šādām piegādēm esot sašutis un šo jautājumu apsprieduši arī Krievijas un Indijas ārlietu ministri.
KONTEKSTS:
Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
