Par Bļinova aizturēšanu ziņoja izdevums "Sirena", atsaucoties uz Polijas prokuratūru.
Prokuratūras pārstāvis izdevumam apstiprināja, ka Anatolijam B. kriminālizmeklēšanas ietvaros piemērots trīs mēnešu apcietinājums. Saskaņā ar kādu pantu lieta ierosināta, nav zināms, taču izmeklēšanu veic Organizētās noziedzības apkarošanas departamenta Mazovijas nodaļa. Plašāka informācija pagaidām nav pieejama.
Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) pārstāve Marija Pevčiha norādīja, ka viņai ir "vēl daži svarīgi papildinājumi par Bļinova aizturēšanu, bet tie tiks sniegti nedaudz vēlāk".
У меня есть еще несколько важных дополнений по аресту Блинова, но они будут чуть позже.
— Maria Pevchikh (@pevchikh) September 19, 2024
Сейчас в любом случае прошу набраться терпения. Теперь, когда понятно, что правоохранительные органы приняли наше расследование серьезно, вопрос этот затянется на месяцы, а может и годы. pic.twitter.com/nAxga29oan
Iespējamie uzbrukuma izdarītāji ir Polijas pilsoņi, kuri šobrīd arī atrodas apcietinājumā Polijā.
12. martā Leonīdam Volkovam uzbruka netālu no viņa mājām Viļņā. Kad politiķis tur ieradās ar savu automašīnu, nezināma persona viņam uzbruka, izsmidzināja asaru gāzi un sāka sist Volkovu ar āmuru. Pēc uzbrukuma politiķis tika nogādāts slimnīcā ar rokas lūzumu un vairākiem kājas sasitumiem.
FBK 12.septembrī publiskoja savas izmeklēšanas rezultātus, saskaņā ar kuriem uzbrukumu Volkovam pasūtīja Izraēlā dzīvojošais uzņēmējs, naftas kompānijas "Jukos" bijušais vadības pārstāvis Leonīds Ņevzļins.
Izmeklēšanās pamatā esošās informācijas avots bija Andrejs Matuss, kurš, pēc viņa paša vārdiem, bija saistīts ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
Saskaņā ar Matusa stāstīto Ņevzļins devis rīkojumu Bļinovam organizēt uzbrukumu Volkovam par 250 000 ASV dolāru. Ņevzļins devis arī citus norādījumus, kurus Bļinovs esot izpildījis.
FBK izmeklēšanā noskaidrots, ka Ņevzļins bijis neapmierināts ar uzbrukuma rezultātiem un nav samaksājis Bļinovam solītos 250 000 ASV dolāru, liekot atdot ierīces, kurās varētu būt sarakste par Volkovu. Ierīces vajadzēja paņemt Matusam, kurš to saturu publiskoja ar FBK starpniecību, kā arī ar Krievijas televīzijas kanāla RT starpniecību, kur attiecīgie materiāli tika publicēti vēl pirms FBK izmeklēšanas publiskošanas.
Ņevzļins paziņoja, ka nav saistīts ar kaut kādiem uzbrukumiem, un apgalvoja, ka FBK apzināti atkārto Maskavas "noplūdes", kas "pilnībā atbilst [Krievijas diktatora Vladimira] Putina propagandas galvenajiem naratīviem".
FBK apsūdzības Ņevzļinam izraisījušas lielu rezonansi krievu emigrantu, opozīcijas un aktīvistu aprindās.
Navaļnija komandas veidotajā filmā arī tika izteikti apgalvojumi, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, iespējams, pret kukuļiem palīdzējuši Ņevzļinam vērsties pret Kremļa opozicionāriem. Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šonedēļ intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka Latvija ļoti nopietni uztver un atbildīgi izvērtē šos apgalvojumus.
