Baraks Obama Baltajā namā sēdās drīz pēc Krievijas un Gruzijas konflikta un vēlāk savas prezidentūras laikā piedzīvoja Ukrainas krīzi. Šie ģeopolitiskie konflikti radīja kontekstu, kurā veidojās transatlantiskās attiecības. Ņemot vērā Krievijas radītos draudus arī Baltijas valstīm, pēdējos astoņos gados drošība tajās ieņēma centrālo lomu. Pirms jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas vērts atskatīties, kādu mantojumu Baltijas valstu drošībai atstāj Obama un vai Tramps to varētu turpināt.
Obamas pirmā termiņa laikā Austrumeiropas līderi bija skeptiski noskaņoti par transatlantiskajām attiecībām jaunajā administrācijā. 2009. gadā Obama paziņoja par attiecību atjaunošanu ar Krieviju, samazināja ASV karavīru klātbūtni Eiropā pēc ekonomiskās krīzes un paziņoja par pievēršanos Āzijas un Klusā okeāna valstīm, kas lika nojaust, ka ASV novēršas no Eiropas. Taču pēc Ukrainas krīzes situācija mainījās.
Attiecību uzlabošana ar Krieviju sākotnēji cerīga, bet lemta neveiksmei
Pēc Obamas stāšanās amatā attiecību uzlabošana ar Krieviju, tā sauktais "Russian reset", bija viena no ASV ārpolitikas prioritātēm.
Pēc tam, kad iepriekšējais ASV prezidents Džordžs Bušs bija vairākkārt uzstājis uz pretraķešu aizsardzības sistēmas instalāciju Austrumeiropā un atteicies no Krievijas piedāvātajiem kompromisiem, attiecības ar Krieviju bija saspringtas.
ASV interesēs bija sadarboties ar Krieviju sankciju vēršanā pret Irānu, misijās Afganistānā un jauna Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma noslēgšanā, vecā līguma termiņam izbeidzoties. 2009. gadā Obama paziņoja, ka atceļ Buša plānus par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi Polijā un Čehijā, ko Krievija ilgstoši bija uztvērusi par draudu. Tā vietā tika veidota jauna aizsardzības sistēma Eiropā, kas 2016. gadā beidzot tika iedarbināta. Lai arī sākotnēji Obamam izdevās pārliecināt Krieviju, ka sistēma ir paredzēta aizsardzībai pret Irānu un Ziemeļkoreju, Krievija šobrīd turpina to uzskatīt par draudu.
Ukrainas krīze - pagrieziena punkts ASV-Krievijas attiecībās
Savas prezidentūras pirmā termiņa laikā Obama uzsvēra konstruktīvu attiecību veidošanu ar Krieviju, vienlaikus iedrošinot NATO partnerus par 5. panta apņemšanos.
Taču 2013. gada rudenī, sākoties Ukrainas krīzei, ASV savu uztveri mainīja, nu jau raksturojot Krieviju kā agresoru, nevis partneri.
Obama izteica nosodījumu Krimas aneksijai, neatzina Krimas referenduma rezultātu, izolēja Krieviju politiski, izslēdzot no G8 valstu foruma, un izvērsa ekonomiskās sankcijas.
Krievijas ekonomika 2015. gadā piedzīvoja recesiju galvenokārt naftas cenu izmaiņu dēļ, taču sankcijas situāciju pasliktināja. Tās gan nav spējušas mainīt Putina stratēģiju Ukrainā, tāpēc sankciju efektivitāte no politiskā viedokļa ir bijusi ierobežota. Obama ir izvairījies no letālā bruņojuma piegādes Ukrainai, baidoties no situācijas eskalēšanās, par ko bieži vien ir saņēmis kritiku. Taču arī viņa priekšgājējs Bušs izvairījās no militāras iesaistes pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.
Attiecību atjaunošana ar Krieviju bija neveiksmīga - par to liecināja Krimas aneksija, pieaugošā Krievijas propaganda, kas izteikta antiamerikāniskos toņos, NATO provocēšana ar militāriem vingrinājumiem pie dalībvalstu robežām.
2014. gadā, atbildot uz Ukrainas krīzi, NATO ar Krieviju pārtrauca praktisko sadarbību, turpinot tikai politisko dialogu. Ja iepriekš ar Krieviju notika kopīgas apmācības, šobrīd NATO simulācijās Krievija tiek uztverta par draudu.
Ukrainas krīze deva impulsu Baltijas valstu drošības garantam
Atbalsts Ukrainai un noteiktās sankcijas ir bijis nozīmīgs žests arī Baltijas valstīm, kas liecina, ka agresorvalstis nepaliek nesodītas. Arī savā vizītē Igaunijā 2014. gadā Obama izteica savu apliecinājumu Baltijas valstu drošībai.
Baltijas valstis Ukrainas krīzes radītā impulsa dēļ bija ieguvējas - 2014. gadā Obama paziņoja par 800 miljonu dolāru vērtu iniciatīvu Eiropas drošībai, kurai šogad finansējums tiek četrkāršēji palielināts.
Tā nodrošināja ASV sauszemes, jūras un gaisa spēku rotējušu klātbūtni Eiropā. Baltijas gaisa patrulēšanas misijas termiņš tika pagarināts un lidmašīnu skaits tika četrkāršots. Tika organizēts daudz vairāk NATO militāro mācību reģionā un izveidota Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība.
2016. gada NATO samitā Varšavā tika panākts, ka Latvijā tiks izveidota bataljona lieluma alianses kaujas grupa, ko vadīs Kanāda. Šī grupa pērnā gada decembrī tika noformēta, un tās izvietošana plānota šogad. Krievija NATO karavīru patstāvīgo izvietošanu pie tās robežām sauc par draudiem un ir reaģējusi ar savu spēku palielināšanu reģionā.
Lai arī Obamas laikā ir panākts liels ieguldījums Baltijas valstu drošībā, galvenokārt NATO sadarbības ietvaros, gan pētījumi, gan armijas parstāvji ir atzinuši, ka NATO vēl nav spējīga pilnībā aizstāvēt Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā, taču patstāvīga karavīru klātbūtnes palielināšana ir solis pareizajā virzienā.
Trampa sadarbība ar NATO dalībvalstīm - ar nosacījumiem
Jaunākajās intervijās Eiropas laikrakstiem Tramps, lai arī kritizēja NATO, sakot, ka tas ir novecojis un dalībvalstis nepietiekami maksā, atzina NATO par svarīgu. Arī sarunā ar Obamu viņš teicis, ka atbalsta NATO.
Obama arī ir teicis, ka dalībvalstīm par drošību ir jāmaksā vairāk, taču Trampa apņemšanās pret 5. pantu varētu nebūt beznosacījuma, kas viņu atšķir no priekšgājēja.
Iepriekš intervijā viņš ir teicis, ka Baltijas valstīm palīdzēs tikai tad, ja tās par savu drošību maksās pietiekami.
Savukārt Trampa iebildumi pret brīvo tirdzniecību ir potenciāls zaudējums Baltijas valstu energodrošībai. ES-ASV brīvā tirdzniecības līguma noslēgšana dotu Eiropai plašāku pieeju Amerikas energoresursiem, kas varētu palīdzēt mazināt atkarību no Krievijas.
Jaunā administrācija sašķelta par Krieviju
Trampa administrācijas ārpolitikas komandā ir cilvēki ar atšķirīgām nostājām pret Krieviju, kas varētu radīt iekšējas nesaskaņas.
Aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, ko paredzēts apstiprināt Trampa inaugurācijas dienā, ir atbalstījis patstāvīgu NATO klābūtni Baltijas valstīs un teicis, ka Putins mēģina sagraut NATO. ASV Valsts sekretāra kandidāts Reks Tilersens, kas vēl nav apstiprināts, ir teicis, ka ar Krieviju draudzīgas attiecības veidotas netiks, lai arī ir kritizējis pret Krieviju vērstās sankcijas, kas skar arī viņa biznesa intereses. Nacionālais drošības padomnieks Maikls Flins, kuram apstiprinājums nav nepieciešams, uztur personīgus sakarus ar Krievijas varas personām. Kad Baltais nams plānoja paziņot par sankciju vēršanu pret Krieviju par iejaukšanos ASV vēlēšanās, viņš sazinājās ar Krievijas vēstnieku.
Grūti paredzēt, kādas būs ASV un Krievijas attiecības Trampa prezidentūras laikā, ņemot vērā, ka Tramps to nav pārrunājis pat ar Valsts sekretāra kandidātu. Spriežot pēc Trampa izteikumiem par darījumu veikšanu ar Krieviju, rodas bažas, ka attiecībās ar Krieviju par upuriem varētu kļūt ASV mazāk stratēģiskās valstis, kas turklāt par savu drošību nemaksā pietiekami. Viens no Trampa piedāvātajiem darījumiem ar Krieviju ir sankciju atcelšana, pretī prasot Krievijas kodolieroču arsenāla samazināšanu.
Obamas mantojums ir paliekošs, un Tramps būs politiski ierobežots
Kongress republikāņu pārvaldībā ir daudz kritiskāk noskaņots pret Krieviju, kas apgrūtinās krasus pagriezienus attiecībās. Arī Eiropas atbalsta iniciatīvai ir abu partiju atbalsts, turklāt tā darbojas ilgtermiņā.
Taču Trampa kritiskie izteikumi par NATO un Eiropas Savienību vājina savstarpējo uzticību un signalizē Krievijai, ka agresija varētu palikt nesodīta.
Obama 13. janvārī uz gadu pagarināja pret Krieviju vērstās sankcijas par agresiju Ukrainā, tāpat arī Eiropas atbalsta iniciatīvai budžets 2017. gadā jau ir pieņemts, kas atstāj lielāku drošības garantu Baltijas valstīm, prezidentam aizejot. Tomēr jaunā prezidenta veidotās attiecībās ar Krieviju var atstāt sekas uz Baltijas valstu drošību ilgtermiņā.
