Jahidnes ciemā strādā celtnieki, darbojas tehnika un smaržo pēc svaigiem dēļiem, kas tikko šurp atvesti. Top pati pirmā no sešām moduļu mājām, kas te tiks uzbūvētas ar Latvijas naudu tiem, kuri šeit kara dēļ ir palikuši bez pajumtes.

Oksana Hriščenko ir no ģimenes, kam tiks pirmā jaunuzceltā māja: "Vienkārši neticējām, ka mūsu laikos tā var notikt.."

Kosmonautu ielu karš sasniedza jau pirmajās nedēļās. Lai gādātu par gados veco māti, Leonīds bija mājās un izgāja okupantiem pretī ar ieroci. Oksana stāsta: "Kad krievu karaspēks ienāca, tā uzreiz viņu nošāva. 3. martā viņi ienāca trijos dienā un piecos viņu nošāva. Nākamajā dienā divi šāviņi trāpīja mājai un to sagrāva pilnībā."

Okupanti Leonīdu neļāva apbedīt. Viņa līķis četras nedēļas nogulēja uz ielas.

Vecvecāku pašu rokām celtajā mājā bija dzīvojušas trīs paaudzes. Oksana atklāj: "Ir ļoti sāpīgi nākt šurp, kad te nekā vairs nav. Saprotiet, aiz šī žoga bija dzīve. 31 gads, ko es šeit nodzīvoju. Tagad šaipus žogam dzīve turpinās, bet aiz žoga vairs ne. Tas ir ļoti smagi..."

Vienubrīd domājuši, ka nespēs vairs atgriezties. Tomēr izlēmuši, ka tas jādara Leonīda piemiņas dēļ. "Lai viņš varbūt redz un saprot, ka mēs neesam padevušies. Ka mēs ejam tālāk. Mēs cīnāmies. Un mēs ceram, ka viss būs labi," teic Oksana.

Tomēr jaunā māja top jaunā vietā, kur iepriekš bija dārzs. Savukārt tur, kur bija vecā māja, tagad stāv ceļamkrāns, kas piegādā konstrukcijas jaunbūvei. 

"Mēs uzskatām, ka jauna dzīve nav jāceļ izpostītā vietā. Mēs gribam, lai šeit būtu jauna dzīve, jo ir ļoti grūti atgriezties pagātnē. Nevajag atgriezties. Tādēļ nolēmām to dārzu pārvietot tā, lai māja ir jaunā vietā. Zeme gan ir palikusi tā pati, kur vecās saknes, bet dzīve jauna un māja jauna. Tā būs neparasta. Un cilvēki, kas ceļ, ir citi. Un valsts ir cita. Viss būs savādāk."

Uzcelt māju paši noteikti nebūtu spējuši, Oksana stāsta. Tāpat kā nav varējuši noticēt, ka saņems jaunu māju kā dāvanu no citas valsts: "Liels paldies jums. Liels paldies jūsu valstij un jūsu cilvēkiem. Un visiem, kas palīdz mūsu valstij. Mēs ceram, ka tas kaut kad beigsies un mums viss būs labi."

Jautāts, kad māja būs gatava, būvinženieris Oleksandrs Čopovenko teic, ka līdz februāra beigām cer pabeigt: "Dod, Dievs, lai viss izdodas!"

Būvkonstrukcijas tiek ražotas Ļvivā. Mājās būs 70 kvadrātmetri dzīvojamās platības un āra terase.

Būvnieku pārstāvis Jevhēnijs Butnars stāsta: "Mājas būs pilnībā gatavas dzīvošanai, nokomplektētas. Būs arī virtuves iekārtas, visa nepieciešamā santehnika, elektrības lietas, apdare. Tikai mēbeļu nebūs. Domājam, ka cilvēki paši gribēs iekārtot."

Tepat Černihivas apgabalā par Latvijas naudu jau ir īstenoti un vēl top arī citi projekti. Apskatīt paveikto šonedēļ bija ieradusies Saeimas delegācija, tai skaitā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ("Zaļo un zemnieku savienība"). Černihivas apgabala administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss aizkustināts teic: "Gribu pateikt paldies par visu to palīdzību ko sniedzat mūsu zemei, mūsu Černihivai jau kopš pirmās pilna mēroga kara dienas un arī vēl pirms tam. Mēs pret Latviju un latviešiem izturamies kā pret labiem draugiem."

Černihivas pilsētā Latvijas nauda patlaban tiek ieguldīta arī karā sapostītā bērnudārza atjaunošanā. Savukārt daudzdzīvokļu ēkas telpās, kur izbūvēts specializēts dienas centrs karā cietušo sieviešu atbalstam, darbi pabeigti un šonedēļ centrs jau oficiāli atklāts.