Krievijas Ārlietu ministrija februāra sākumā vēstīja, ka izsaukusi visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu "sabotāžu". Maskava apsūdzēja Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi. Maskava prasījusi, lai Baltijas valstis īstenotu "visus nepieciešamos pasākumus", kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos "no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām".
Latvijas ārlietu dienests apliecināja, ka pagaidu pilnvarotā lietvede bijusi Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bijusi Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.
Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ("Jaunā Vienotība") pēc tam intervijā Latvijas Radio tika taujāts, vai Latvijai vajadzētu ļaut rīkot šīs "vēlēšanas", uz ko viņš atbildēja, ka tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties. Ministra ieskatā, šajā jautājumā vajadzētu būt vienādai visu Baltijas valstu nostājai.
Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte tagad paziņoja, ka
"Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās". Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, rīkojas saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām. Tikmēr Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija politiķi Borisu Nadeždinu, kurš bija atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā, atteicās reģistrēt vēlēšanām. Nadeždins apstrīdēja vēlēšanu komisijas lēmumu, taču viņa prasību noraidīja.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
