Patlaban noskaidrots, ka Viļņā konservatīvās "Tēvzemes savienības" pārstāvis Valds Benkunsks pārspējis bijušo mēru un populistiskās Brīvības un taisnīguma partijas izvirzīto Artūru Zuoku.
Priekšvēlēšanu kampaņā Benkunsks akcentēja sabiedrisko pakalpojumu kā bērnudārzu un poliklīniku pieejamību, ko viņš nosauca par lielāko problēmu Vilņā. Proti, to izvietojumu, ko viņš raksturo kā sliktu, un tādēļ rodas problēmas kā satiksmes sastrēgumi. Benkunsks sola būvēt jaunas skolas un bērnudārzus mikrorajonos, gājēju un veloceliņus, kā arī salabot lielāko daļu ielu.
"Mani ievēlēja, jo Viļņas iedzīvotāji man uzticējās. Viņi ticēja manai programmai, manai komandai, manai vīzijai. Un viņi izdarīja ļoti skaidru izvēli – ļāva Viļņai virzīties uz priekšu," pavēstīja Benkunsks.
38 gadus vecais Benkunsks pēc profesijas ir jurists, un līdz šīm bija deputāts Viļņas domē, kā arī ieņēma vicemēra amatu. Viņu personīgi apsveikt bija ieradies līdzšinējais Viļņas mērs Remiģijus Šimašus no liberālās Brīvības partijas, kurš uz trešo amata termiņu nekandidēja.
Runājot par koalīciju, jaunievēlētais mērs to jau apspriedis ar Brīvības partiju, bet Viļņā neizslēdz sadarbību arī ar sociāldemokrātiem, kuri Lietuvas valdībā patlaban ir opozīcijā.
Kopumā konservatīvie gan zaudējuši pusi savu līdzšinējo mēru krēslu, bet labākie panākumi ir opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem.
Šajās vēlēšanās visvairāk mēru amatu – vairāk nekā ceturto daļu – ieguvuši sociāldemorkāti, aiz kuriem seko pašvaldību mēroga politiskie spēki - politiskās komitejas. Bet Lietuvā valdošajai konservatīvajai partijai, kaut tās kandidāts būs Viļņas mērs, pārstāvju skaits šajā amatā salīdzinājumā ar līdzšinējo pašvaldību sasaukumu sarucis uz pusi līdz pieciem mēriem.
Jauns mērs ievēlēts arī Lietuvas ostas pilsētā Klaipēdā. Uzvarējis pašvaldībā izveidotā politiskā spēka jeb vēlēšanu komitejas "Uzticīgi Klaipēdai" izvirzītais Arvīds Vaitkus. 59 gadus vecais uzņēmējs un politiķis ir bijušais Klaipēdas ostas vadītājs.
"Es redzu opozīcijas balsi – ja to tā var nosaukt. Iespējams, cilvēki nav apmierināti ar centrālās valdības darbību. Tas viņiem ir nopietns signāls. Uzskatu, ka jaunievēlētā pašvaldība vadība kopā ar cilvēkiem, kas vada valsti, var rast risinājumus, kā padarīt mūsu valsti un katru pilsētu labāku," teica Vaitkus.
Jau pirmajā kārtā savos amatos tika atkārtoti ievēlēti trīs lielo pilsētu – Kauņas, Panevēžas un Šauļu mēri, kā arī vēl 23 pašvaldību vadītāji.
Savukārt svētdien, 19. martā, balsojums notika 34 pašvaldībās, kur neviens no kandidātiem neieguva vairāk nekā puses vēlētāju atbalstu. Sacīkstē iesaistījās divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.
Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, pilsētu un rajonu mēri tiek izraudzīti tiešā balsojumā.
Vēlēšanu pirmajā kārtā 5. martā pie vēlēšanu urnām devās gandrīz 49% balsstiesīgo, kas ir divdesmit gados augstākais vēlētāju aktivitātes rādītājs Lietuvas pašvaldību vēlēšanās.
