Tramps intervijā galēji labējam britu politiķim Naidžela Farādžam sacīja, ka ASV nebūtu jāmaksā par citu valstu drošību, un piebilda, ka eiropiešiem NATO esot daudz svarīgāka nekā amerikāņiem. Atbildot uz jautājumu, vai ASV viņa prezidentūras laikā steigtos palīgā citām NATO dalībvalstīm, ja tām uzbruktu, Tramps atbildēja apstiprinoši.
Tramps jau gadiem ir pārmetis pārējām NATO dalībvalstīm, ka tās neiegulda pietiekami daudz līdzekļu savā drošībā un paļaujas uz ASV aizsardzību.
Nesen Tramps vienā no priekšvēlēšanu kampaņas pasākumiem paziņoja, ka viņa vadībā ASV nesteigtos palīgā sabiedrotajiem, ja tiem uzbruktu Krievija. Viņš piebilda, ka pat iedrošinātu Krieviju darīt, ko vien tā vēlas.
Saskaņā ar NATO sniegto informāciju, pašlaik divas trešdaļas no 32 alianses dalībvalstīm savā aizsardzībā iegulda vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to nosaka NATO vadlīnijas.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
