Apkrāpj atkārtoti
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde bija konstatējusi pēdējā laika telefonkrāpšanu tendenci, ka krāpnieki arvien biežāk uzdevās par "ekspertiem" un dažādu institūciju pārstāvjiem, kas piedāvāja atgūt iepriekš izkrāptus līdzekļus, ko iedzīvotāji bija zaudējuši, iesaistoties viltus investīciju platformās.
Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieciskā zvanu centra operatori jeb telefonkrāpnieki izdomāja dažādus argumentus, piemēram, ka viņi ir tie īstie speciālisti, kuri tiešām palīdzēs atgūt naudu, ka viņi strādā advokātu birojos un ir ar lielu pieredzi šajos jautājumos.
Noskaidrots, ka zvanītāju rīcībā tiešām bija datu bāze ar klientiem, kuri iepriekš cietuši no investīciju krāpšanām. Noziedznieki runājuši krieviski un sazvanītajiem Latvijas valstspiederīgajiem prasījuši samaksāt norādīto naudas summu, lai tādā veidā it kā segtu viņu "pakalpojumus".
Daudzi Latvijas valstspiederīgie uzticējās šiem "speciālistiem", samaksāja par pakalpojumu, bet tika apkrāpti atkārtoti.
"Uzsvars bija uz viņu izglītību, pieredzi. Viņi arī veica papildus pasākumus, izsūtot dokumentus, ka viņi tiešām ir profesionāļi un viņi palīdzēs tikt pie visas iepriekš zaudētās summas. Bet arī bija jāsamaksā kāda daļa par šo pakalpojumu. Un tad rezultātā sanāca, ka cilvēki tiek apkrāpti atkārtoti," skaidroja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.
Šādas datubāzes, kurās apkopoti krāpšanu upuri, mēdz veidot arī paši krāpnieki. Tās tiek arī tirgotas tālāk.
Četri aizdomās turētie, trīs apcietinātie
Policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde izveidoja apvienotu izmeklēšanas grupu ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm. Sadarbības rezultātā likumsargiem izdevās pārtraukt šīs noziedzīgās grupas darbību, kas bija noorganizējusi un vadīja zvanu centra darbu.
Kopumā Zaporižjas apgabalā tika veiktas 14 kratīšanas, aizturētas un apcietinātas trīs personas,
bet par aizdomās turētām atzītas četras personas.
"Šobrīd izmeklēšanai ne mazāk kā 80000 eiro zaudējumi, kas ir nodarīti Latvijas valstspiederīgajiem, bet izmeklēšana ir tikai aktīvajā sākumposmā, jo 11. martā bija kratīšanas un kratīšanas rezultātā ir izņemti ļoti daudz dažāda apjoma materiālu, kas ir jāanalizē, tai skaitā arī cietušo vārdi, uzvārdi un summas, ko viņi ir iemaksājuši," pavēstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.
Veicot kratīšanas, likumsargi izņēma zvanu centrā izmantotu tehnisko aprīkojumu, portatīvos datorus, mobilos telefonus, dokumentus, maksājumu kartes un citus priekšmetus, kas apliecina grupas dalībnieku noziedzīgo darbību. Šobrīd tiek veiktas izmeklēšanas darbības nolūkā identificēt visu personu loku, kas kļuvušas par cietušajiem šīs organizētās noziedzīgās grupas darbības dēļ.
Policijā norādīja – šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad cietušie varētu atgūt izkrāptos līdzekļus, jo noziedznieki, cerot uz mīkstāku sodu, sākuši sadarboties.
Valsts policija aizturēto krāpnieku upurus aicinās uz tikšanos klātienē.
"Atšķirība būs tā, ka konta numuru prasīs Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklēšanas iestādē, kur ir jānāk uz nodaļu vai uz iecirkni. Un izmeklētājiem ir jāsniedz šī informācija, nevis kādam, kurš piezvana un stādās priekšā kā kādas institūcijas pārstāvis," paskaidroja Sļadze.
Telefonsarunas jāvērtē ļoti kritiski
Video ar telefonkrāpniekiem izplatījusi Zaporižjas apgabala prokuratūra. Tajā fiksēts, kā krāpnieki mēģina apvārdot nākamos upurus.
"Ticiet man, Natālija, tiklīdz mēs jūsu naudu izņemsim, tā visi blēži liks jūs mierā. Tiešām," sola krāpnieks.
Veiksmīgā starptautiskā sadarbība īstenota, pateicoties Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās "Eirojust" atbalstam.
Policija aicina iedzīvotājus kritiski vērtēt telefonsarunas, kuru laikā zvanītājs apgalvo, ka darbojas likumīgi un var palīdzēt atgūt izkrāptos finanšu līdzekļus. Ir jāiegūst papildu informācija no citiem avotiem, vēlams no valsts iestādes, par zvanītāja teiktā patiesumu. Vienmēr rūpīgi jāpārbauda saņemtā informācija, un svarīgākais ir pārliecināties, vai uzņēmumam, kurš piedāvā šādus pakalpojumus, ir licence, lai strādātu Latvijas jurisdikcijā, vai tam ir reģistrētas pārstāvniecības Latvijā.
Tāpat policija atgādina, ka nevienam nedrīkst atklāt piekļuves datus banku kontiem un pēc nepazīstamas personas pieprasījuma nedrīkst savā datorā vai telefonā instalēt tādas programmatūras kā "AnyDesk" un "TeamViewer", ar kuru palīdzību krāpnieki parasti attālināti pieslēdzas personas bankas kontam un pārskaita naudu uz noziedzīgas grupas kontrolētiem banku kontiem.
Arī Latvijas Banka, kas šonedēļ rīko finanšu pratības nedēļu, uzsvēra – visos jautājumos, kas saistīti ar naudu, jābūt īpaši uzmanīgiem. Ne policija, ne banka pati nezvanīs, lai pa tālruni pieprasītu piekļuves kodus bankai.
Katra kaut minimāli aizdomīga darbība ir jāpārbauda, piezvanot uz iestādi, no kuras varētu būt zvanīts.
"Krāpnieki aug laikam līdzi, apgūst jaunas metodes. Viņi ir jau iepriekš bijuši lieliski psihologi, saprot šo cilvēku loģiku un vājos punktus. Zina, kur uzspiest. Bet viņi arī aug līdzi, tehniski viņi ir iemācījušies, piemēram, viltot it kā šos telefonu numurus. Viņi māk runāt tāpat kā bankas, viņi māk runāt tāpat kā policija," norādīja Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.
Latvijas Banka iesaka arī izmantot vietni naudasskola.lv, lai iegūtu vairāk informācijas par iespējām sevi un tuviniekus pasargāt no krāpniekiem.
Krāpšanu skaits arvien pieaug, janvārī no iedzīvotājiem izkrāpts pusotrs miljons eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš.
