Šādu lēmumu, iespējams, iespaidojis gan tirgus piesātinājums, gan Polijā un Slovākijā tuvojošās parlamenta vēlēšanas, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds un laikraksta "Diena" ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks.

15. aprīlī Polijas un Ungārijas valdības paziņoja, ka slēdz savas robežas Ukrainas lauksaimniecības produktu transportam.

Lēmums sekoja vietējo lauksaimnieku protestiem pret lētās Ukrainas produkcijas importu, kas lielākoties paliekot šais valstīs, radot cenu kritumu un attiecīgi zaudējumus nozarei. Importa aizliegums līdz jūnijam tika noteikts labībai, piena produktiem, cukuram, augļiem, dārzeņiem un gaļas produktiem. 17. aprīlī šim liegumam pievienojās vēl viena Ukrainas kaimiņvalsts Slovākija, līdzīgus soļus apsverot arī Rumānijas valdība.

Iespējams, ka problēma aktualizējusies tieši šobrīd, jo tirgus piesātinājums ir sasniedzis zināmu līmeni, kā arī arvien tuvāk nāk Polijas parlamenta vēlēšanas – Polija šajā procesā ir galvenā, vērtēja žurnālists Eduards Liniņš. 

"Polijas lauksaimnieku, kas ir valdošās partijas elektorāts, jo, kā zināms, par partiju "Likums un taisnīgums" pamatā balso Polijas lauki, viedoklis ir ļoti būtisks," viņš skaidroja. 

"Slovākijā ir tas pats. Slovākijā arī būs parlamenta vēlēšanas, un valdošās koalīcijas reitingi iet lejā, laukos cilvēki iet uz ielām, un viņiem kaut kas ir jādara," piekrita Sedlenieks. 

Lēmums izraisīja saprotamu kritiku gan no Kijivas, gan Briseles puses. Eiropas Komisija paziņoja, ka šādi lēmumi nav atsevišķu dalībvalstu kompetencē, lai gan tūdaļ nelēma par kādiem sankcionējošiem pasākumiem.

18. aprīlī tika paziņots, ka sarunās starp Polijas un Ukrainas pārstāvjiem panākta vienošanās par robežu atvēršanu labības tranzītam, garantējot, kā izteicās Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss, ka "neviena tonna Ukrainas graudu nepaliks Polijā".

Viņš tāpat paziņoja, ka ieviestais aizliegums esot bijis domāts, lai pievērstu Eiropas Komisijas uzmanību šai problēmai. Nav gan skaidrs, kad varētu tikt atcelts aizliegums citu produktu ievešanai pāri robežai.

"Draugs Ukrainai ir viena lieta, bet, ja tas sāk stipri atsaukties uz tava zemnieka maku… Jo sākotnēji jau tā runa bija, ka tie produkti ies galvenokārt tranzītā, bet izrādās, ka tie paliek turpat Polijā un tiešām atsaucas uz vietējo zemnieku ieņēmumiem. Par to, kāpēc tas tā notiek, tas jau ir cits jautājums," vērtēja Sedlenieks. 

Iespējams, kad Eiropas tirgus tika atvērts Ukrainas pārtikas eksportam, tika vērtēts, ka tas būs īstermiņa pasākums un pēc tam viss tiks atkal salikts pa plauktiņiem, bet karš Ukrainā ir ieildzis vairāk par gadu, un cenu starpība tomēr ir jūtama. 

"Kā vienmēr, ir grūti tā viennozīmīgi pateikt, bet es pieļauju domu, ka tur ir arī kādas tīri materiālas intereses – tev tur, piemēram, dod, es nezinu, cik tur zlotus, bet tev liekas, ka tu esi pelnījis divreiz vairāk zlotu," sprieda Sedlenieks. 

"Noteikti, ka [atvērt Eiropas tirgu Ukrainai] nebija kļūda, bet šķiet, ka šeit nevar baltās un melnās krāsās visu uzzīmēt, jo kopumā solidaritāte ir bijusi daudzos jautājumos, bet šeit es pilnībā piekrītu kolēģiem, ka ir tas piesātinājuma elements, jo jāatceras, ka Ukraina pirms kara varēja nodrošināt 400 miljonus pasaules iedzīvotāju. Ja mēs paskatāmies – Polija, Slovākija, Ungārija – tas ir stipri mazāks [iedzīvotāju] skaits. Tas nozīmē, ka tur ļoti ātri var sasniegt piesātinājumu," atzina Sprūds. 

Viņa vērtējumā Polija ir rīkojusies, parādot to, ka šajā situācijā tai ir jāreaģē uz konkrētas sabiedrības grupas spiedienu un zināmā mērā arī jāparāda savs mugurkauls.

Savukārt Ungārijas un Slovākijas pievienošanās liegumam varētu būt zināms domino efekts, lai visi Ukrainas produkti nesāktu plūst tikai caur tām. 

Pirms pagājušā gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, vairums ukraiņu lauksaimniecības produktu tika eksportēti caur Melnās jūras ostām uz jaunattīstības valstīm.

Karadarbības rezultātā šie tirdzniecības ceļi tika bloķēti un tikai daļēji atsāka funkcionēt pēc vienošanās, kas tika panākta ar Turcijas starpniecību.

Eiropas Komisija ir atvērusi savienības tirgu ukraiņu produktu importam, nosakot attiecīgā cenu krituma ietekmētajiem lauksaimniekiem kompensāciju, taču, kā norāda Ukrainas kaimiņvalstu pārstāvji, šīs kompensācijas neesot pietiekamas.

Tikmēr, kā ziņo "Amerikas balss", Polijas arodbiedrību un opozīcijas pārstāvji vismaz daļēji situācijā vaino valdībai pietuvinātus uzņēmējus, kuru firmas iepērkot lēto ukraiņu labību un pēc tam to pārdodot pārstrādātājiem kā pašmāju preci.

Ukrainas graudu eksports uz Latviju pagaidām nesasniedz tādus apmērus, lai šeit būtiski mainītu tirgus situāciju, sprieda eksperti.

KONTEKSTS:

Pagājušajā mēnesī Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles, Ukrainas graudu un citas produkcijas eksports caur ostām bija apgrūtināts, tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus un Polijas lauksaimniecības ministra atkāpšanos.

Pērn arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām, kas kopš jūlija ļāvusi eksportēt vairāk nekā 27 miljonus tonnu graudu un lauksaimniecības produktu. Vienošanās jau divreiz pagarināta, taču Krievija tagad izvirza prasības Rietumiem Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai.