"Pirmdien Ārlietu ministrija vispārējā padomē šo lēmumu apstiprinās formāli, jo vēstnieki ir gana ražīgi strādājuši – tas ir viņu formāts. Parasti šīs sankcijas pret personām stājas spēkā tūlīt un pret kurām tieši – to mēs neizpaužam, lai ir šis sankciju pārsteiguma efekts un šie cilvēki nevarētu noslēpt savus aktīvus. Bet attiecībā pret pārējo –vienmēr ir pārejas periods. Taču Latvija ir panākusi, ka attiecībā uz mangāna rūdu šis periods būs ļoti īss, salīdzinot ar citām reizēm – tikai viens mēnesis," intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Siliņa.
Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk kā pēc mēneša mangāna rūdas tranzīts vai eksports no Eiropas Savienības, toskait – caur Latviju vairs nebūs iespējams.
"Jāteic, daudzi neticēja, ka mums to izdosies panākt, bet šobrīd ir tāda vienošanās. Un jau šobrīd de facto tie pārvadātāji, uzņēmēji, kas zināja, ka mēs esam iesnieguši šīs sankcijas, ir lielākoties apturējuši mangāna rūdas tranzītu, bet, protams, šis lēmums noteikti to apstādinās pilnībā. Absolūtais aizliegums ir mēneša laikā no lēmuma juridiskās pieņemšanas," norādīja premjere.
Latvijas pārstāvji arī turpina darbu pie tā, lai līdzīgas sankcijas, kādas jau šobrīd ieviestas pret Krieviju, tuvākā nākotnē varētu attiecināt arī uz Baltkrieviju, stāstīja Siliņa. Tas palīdzētu gādāt par to, lai Maskava, izmantojot Minsku, neapietu tai uzliktos ierobežojumus.
"Protams, Eiropas Savienības (ES) un mūsu acīs tās ir divas dažādas valstis, taču mēs ļoti labi kā Latvija un Baltijas valstis zinām, ka būtībā Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju savā labā. Un mums būtu ļoti svarīgi, kā šī sankciju apiešana caur Baltkrieviju tiek mazināta. Un par to mēs noteikti diskutēsim arī turpmākajā periodā," viņa teica.
Briselē tikko panākta vienošanās par 14. ES sankciju pakotni pret Krieviju. Tajā ietverts arī Latvijas valdības virzītais pilnīgais mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums uz Krieviju. Strādājot un aktīvi pārliecinot, sasniedzām rezultātu visas Eiropas Savienības līmenī!1/2
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) June 20, 2024
"Briselē tikko panākta vienošanās par 14. Eiropas Savienības sankciju pakotni pret Krieviju. Tajā ietverts arī Latvijas valdības virzītais pilnīgais mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums uz Krieviju," iepriekš paziņojumā presei, kā arī sociālajā tīklā "X" pavēstīja premjere.
"Strādājot un aktīvi pārliecinot, sasniedzām rezultātu visas Eiropas Savienības līmenī! Latvija pakotnē prasīja iespējami plašākas un stingrākas sankcijas.
Iekļautas arī sankcijas pret Krievijas tā saucamo "ēnu floti" un papildu ierobežojumi Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG). Turpinām strādāt, lai paplašinātu sankcijas arī pret Baltkrieviju," atzīmēja Siliņa.
Pakotne apstiprināta ES dalībvalstu vēstnieku līmenī, kas nozīmē, ka tā varēs stāties spēkā jau nākamajā nedēļā uzreiz pēc tās formālās publicēšanas, kas paredzēta pirmdien.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") tviterī norādīja, ka Latvija atzinīgi vērtē ES sankciju paplašināšanu pret Krieviju. Viņa uzsver, ka 14. sankciju pakotnē ir iekļautas sankcijas pret tā saucamo "ēnu floti", mangāna rūdas eksporta un tranzīta, LNG ierobežojumi un citi elementi.
We welcome strengthening of the EU🇪🇺 sanctions against Russia. The "shadow fleet", manganese ore export and transit, limitations to LNG imports and other elements are included. https://t.co/caOcbNHA4i
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) June 20, 2024
Beļģijas prezidentūras ES Padomē tviterī norādīts, ka ES vēstnieki vienojušies par "spēcīgu un būtisku" 14. sankciju paketi, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Paketē paredzēti "mērķtiecīgi pasākumi un maksimāli palielināta" esošo sankciju ietekme, novēršot nepilnības.
Šī ir pirmā reize, kad ES ir vienojusies noteikt sankcijas pret Krievijas gāzi – pret ienesīgajiem sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem. Tātad ES ostām būs aizliegts ļaut lielajiem Krievijas tankkuģiem pārkrauties Eiropā. Krievija izmanto Arktikas ledlaužus, kas transportē savas kravas no Jamalas sašķidrinātās gāzes termināļa uz siltāka ūdens ostām Eiropā un tur pārkrauj uz mazākiem kuģiem, kas dodas uz trešajām valstīm.
Taču sankcijās nav pilnīgs aizliegums Eiropai pašai iepirkt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (to, piemēram, pērk Spānija, Francija un Beļģija), kuras piegāde uz Eiropu ir pieaugusi kopš 2022. gada, jo dalībvalstis tā cenšas aizstāt cauruļvadu gāzes piegādes, ko Maskava pārtrauca.
Sankcijas bloķēs finansējumu Krievijas plānotajiem Arktikas un Baltijas LNG termināļiem.
Sankcijas ietver arī pasākumus, lai ierobežotu Krievijas tā dēvēto naftas tankkuģu "ēnu floti". Šie kuģi darbojas bez Rietumu apdrošināšanas un saskaņā ar trešās valsts reģistrāciju, lai izvairītos no Rietumu sankcijām pret jēlnaftas tirdzniecību, kas pārsniedz noteiktu cenu.
Par šo – nu jau 14. sankciju kārtu vajadzēja vienoties pagājušajā nedēļā, bet bija asa pretestība no Vācijas un Ungārijas, lai gan par dažādām paketes daļām. Vācija uztraucās par ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem. Vēl notiek strīdi par to, ka identiskas sankcijas jānosaka arī pret Baltkrieviju, caur kuru Krievija apiet sankcijas – te iebilst Vācija un Francija, baidoties, ka tie ietekmēs luksusa preču pārdošanu.
ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas LNG caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs.
Saskaņā ar šo sankciju paketi ES arī aizliegtu apmeklēt savas ostas kuģiem, kas veicinājuši Krievijas militārās darbības. Tas varētu ietvert tādu preču transportēšanu, kas nodrošina ievērojamus ienākumus Krievijai, aizsardzības un drošības jomā izmantojamu preču vai tehnoloģiju transportēšanu, vai degvielas transportēšanu ārpus G7 cenu ierobežojuma sistēmas.
