Aptuveni 200 tūkstoši cilvēku Vinnicas apgabalā un vairāk nekā 7000 cilvēku Kijivas apgabalā šodien uz vairākām stundām palika bez elektrības pēc aizvadītajā naktī notikušajiem Krievijas dronu un raķešu uzbrukumiem visā Ukrainas teritorijā. Ukrainas Enerģētikas ministrija informēja, ka iebrucēji apšaudīja kritisko infrastruktūru Dņipropetrovskas, Doneckas, Vinnicas un Kijivas apgabalos.
Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visus 27 Krievijas raidītos trieciendronus "Šahed", kā arī piecas no deviņām raķetēm.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja, ka valdība kopā ar atbildīgajām iestādēm strādā pie tā, lai labāk sagatavotos gaidāmajai apkures sezonai, ņemot vērā ļoti sarežģīto situāciju enerģētikas jomā.
Kārtējie postošie Krievijas uzbrukumi energoinfrastruktūrai atgādināja par to, ka Ukrainai joprojām nepietiek pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai efektīvāk aizsargātu savas pilsētas.
NATO dalībvalsts Rumānija ceturtdien paziņoja, ka nodos Ukrainai vienu no divām savā bruņojumā esošajām pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot".
To šodien nolēma Rumānijas Augstākā nacionālā drošības padome. Tās oficiālajā paziņojumā bija teikts, ka "Patriot" sistēmas nodošana ir saistīta ar "drošības situācijas pasliktināšanos Ukrainā" Krievijas pastāvīgo uzbrukumu dēļ.
Rumānijas prezidents Klauss Johanniss uzsvēra, ka "Patriot" sistēmas nodošana Ukrainai nedrīkst apdraudēt Rumānijas pretgaisa aizsardzību, tāpēc Bukareste runās ar NATO partneriem par to, lai valstij piegādātu līdzvērtīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
"Patriot" tiek uzskatīta par visefektīvāko aizsardzības sistēmu pret Krievijas uzbrukumiem, kas aizvien biežāk tiek vērsti pret Ukrainas civilo un enerģētikas infrastruktūru. To var izmantot gan pret ienaidnieka aviāciju, gan ballistiskajām un spārnotajām raķetēm. Šīs sistēmas raķetes spēj trāpīt mērķiem līdz pat simt kilometru attālumā. Zelenskis iepriekš teica, ka Ukrainas armijai vajadzīgas vēl vismaz septiņas "Patriot" sistēmas, lai nodrošinātu lielāko Ukrainas pilsētu aizsardzību.
Izdevums "Financial Times" ceturtdien rakstīja, ka ASV ir nolēmušas nodot Ukrainai visas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" un tām paredzētās raķetes, ko ražotājiem ir pasūtījušas citas valstis.
Saskaņā ar "Financial Times" rīcībā esošo informāciju, starp Eiropas valstīm, kas jau ir pasūtījušas jaunas "Patriot" sistēmas, ir Polija, Rumānija, Vācija un Spānija, bet vairākas NATO dalībvalstis janvārī kopīgi pasūtīja 1000 "Patriot" raķešu.
Kamēr Krievija turpinās postošos uzbrukumus Ukrainas pilsētām, tikmēr civiliedzīvotāji turpinās pamest savas mājas.
Kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada 24. februārī Ukrainas iekšienē ir pārvietoti 3,7 miljoni cilvēku, bet valsti ir pametuši vairāk nekā 6,5 miljoni, liecina ANO dati. Lielākā daļa no viņiem – 4,2 miljoni – ir patvērušies Eiropā.
ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks šonedēļ paziņoja, ka humānā situācija Ukrainā turpina pasliktināties.
"Nesenā Krievijas bruņoto spēku sauszemes ofensīva Ukrainas Harkivas apgabalā ir iznīcinājusi veselas kopienas. Iedzīvotāji, no kuriem daudzi ir gados veci, slēpās pagrabos, bez elektrības, ūdens un atbilstošas pārtikas, jo apgabals tika pakļauts intensīviem uzbrukumiem ar sprāgstvielu ieročiem plašā teritorijā," sacīja Tirks. "Atkārtoti plaša mēroga uzbrukumu viļņi enerģētikas infrastruktūrai ir iznīcinājuši 68% Ukrainas elektroenerģijas ražošanas jaudas, novedot sistēmu līdz bīstamam lūzuma punktam, jo īpaši pirms ziemas."
Eiropas Padome šonedēļ pārmeta Eiropas valstīm, ka tās pret kara bēgļiem no Ukrainas izturas labāk nekā pret bēgļiem no citām valstīm.
Institūcija arī apgalvoja, ka ievērojamas atšķirības vērojamas arī uzņemšanas centru attieksmē un pakalpojumu kvalitātē ukraiņiem un patvēruma meklētājiem no citām valstīm un reģioniem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
