Vasaras vidū, kad tiek novākta labība, Krievija ir paziņojusi par tā dēvētās Melnās jūras graudu vienošanās apturēšanu. Tas nozīmē, ka atkal var prognozēt izaicinājumus ar graudu pieejamību un cenām pasaulē, turklāt laikā, kad daudzviet, tostarp arī Latvijā, pavasara salnas un vēlāk arī sausums ir ievērojami samazinājuši ražas. 

Bads kā ierocis Krievijas rokās

Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22. jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24. februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī vienošanās ir ļāvusi Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā.

Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiek bloķēts, tas var izraisīt krīzi šajās valstīs, un pārtikas cenas pasaulē var pieaugt vēl vairāk.

17. jūlijā beidzās šīs vienošanās vairākkārt pagarinātais termiņš. Par to paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pavēstot, ka Krievija izstājas no šīs vienošanās.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kas ir šī darījuma tiešais "uzraugs",  pirmdien pauda pārliecību, ka "viņa draugs" Putins joprojām vēlas pagarināt starptautisko "labības darījumu". Viņš apgalvoja, ka vienošanās par "labības darījuma" pagarināšanu "bez pārtraukumiem" var tikt panākta vēl pirms Putina augustā iecerētās vizītes Turcijā, piebilstot, ka sarunas šī mērķa labā jau notiek.

Tiesa, vēlāk Krievijas vēstījums Turcijai, ka līdz ar Maskavas izstāšanos no Melnās jūras "labības darījuma" tiek izformēts šīs starptautiskās iniciatīvas koordinācijas centrs Stambulā un atsauktas drošības garantijas tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā, nebūt neapstiprināja Erdogana publiskoto pārliecību. 

Nosodījumu par Krievijas lēmumu izteicis gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādot, ka gan miljoniem cilvēku, kas cieš badu, "maksās" par šo Krievijas lēmumu, gan arī dažādu valstu amatpersonas.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja pasauli nerēķināties ar Krieviju, bet iespringt uz cita risinājuma meklēšanu, lai nodrošinātu labības eksportu. Kremlis šādu aicinājumu jau nodēvējis par pārdrošu.

Krievijas šantāža

"Es teiktu, ka gada laikā ir bijušas izmaiņas, mēs redzam, ka visā pārtikas tirgū lielāku lomu sāk spēlēt Brazīlija un arī pati Krievija – tai eksportētais ražas apjoms ir pieaudzis gada laikā. Pēc būtības Krievijas vēstījumi, ka pasaule ierobežo viņu tiesības eksportēt labību, nav patiesi. Šāda veida darbība ir turpinājusies, un šis ir viens no vienošanās pamata akmeņiem, ka mēs turpinām, ka mēs neveicinām humanitāro katastrofu," situāciju analizēja Astukevičs. 

Pētnieks vērtēja, ka Krievija jau vairākkārt likusi nojaust, ka izstāsties no Melnās jūras graudu vienošanās, un kopumā iesaistītās puses ar to noteikti vairāk vai mazāk tika rēķinājušās, taču diplomātiskā ceļā pagaidām to nav izdevies apturēt.

"Es domāju, ka mums nevajag skatīties tik ļoti negatīvi uz to. Ir vairākas versijas, ka tā situācija var turpināt attīstīties un Ukrainas graudu eksports var turpināties. Līdz ar to nekas vēl nav zaudēts, iespējams, ka to vienošanos tomēr būs iespējams panākt. Kādi būs tie jaunie nosacījumi, tas ir cits stāsts," vērtēja Astukevičs.

"Šobrīd šantāža strādā. Krievija ir paziņojusi, ka vēlas sankciju mīkstināšanu, lai atvieglotu mēslojuma un labības eksportu no Krievijas.

Tāpat arī vienas no bankām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, atgriešanu "SWIFT" sistēmā. To nav izdevies panākt, un tāpēc Krievija izstājas [no vienošanās par graudu eksportu]," piebilda Andžāns. 

Nepieciešamība pēc cita risinājuma

Andžāns piekrita Ukrainas prezidenta viedoklim, ka būtu nepieciešams meklēt citus risinājumus, lai komerckuģi droši varētu doties uz Ukrainas ostām un atpakaļ, jo nav normāli, ka viena valsts bloķē citu, aizbildinoties ar ieroču piegādēm. 

"Inspekcijas ir atļautas uz [Ukrainas] labības kuģiem, lai it kā tos pārmeklētu pret ieročiem, bet taču labi ir zināms, ka Rietumu ieroči pamatā caur Polijas teritoriju tiek nogādāti Ukrainā, un tam nav nepieciešami kuģi. Risinājumi varētu būt dažādi, tostarp arī pati Ukraina varētu mēģināt aizsargāt šos kuģus, bet tad droši vien nonāktu konfliktsituācijās ar Krievijas kuģiem, un Ukrainas flote, teiksim tā, ir niecīga palikusi," atzina Andžāns. 

Viņš vērtēja, ka Ukrainai kara kontekstā vajadzētu mēģināt atjaunot savu floti, lai atspiestu Krievijas karakuģus tālāk no saviem krastiem un no kuģošanas līnijas, pa kuru tiek eksportēti graudi. Vienlaikus jau šobrīd iespējams graudus eksportēt citā virzienā – uz Eiropu, par ko atsevišķas Eiropas valstis varētu nebūt sajūsmā. 

"Ir alternatīvie transporta koridori, kurus Ukraina ir iezīmējusi.

Viens ir Donavas upe, pa kuru jau šobrīd daļa no graudiem tiek transportēta, un tur ir kapacitāte to vairot. Protams, ir arī dažāda veida sauszemes vai dzelzceļa transporta varianti, par kuriem es nedomāju, ka mēs varētu no Eiropas valstīm sadzirdēt lielus iebildumus," sprieda Astukevičs. 

"Jārēķinās ir ar protestiem. Atcerēsimies poļu zemnieku protestus, kas tādu paradoksu radīja, jo Polija ir viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām, bet poļu zemnieki bija, maigi sakot, ļoti neapmierināti ar Ukrainas graudu eksportu caur Poliju. Tāpēc arī Ukrainas graudu pārdošanai ir uzlikti ierobežojumi. Es domāju, ka ar tādām lietām un paradoksiem jārēķinās. Visu situāciju saasina tas, ka sauszemes koridori ne tuvu nav spējīgi paņemt visu kravu apjomu, kāds nāk no Ukrainas," iebilda Andžāns. 

Pētnieki piekrita Ukrainas vēstījumam, ka starptautiskajai sabiedrībai šobrīd ir jānāk un jāiesaistās situācijā daudz vairāk, lai nonāktu līdz konkrētiem risinājumiem, jo šis vairs nav lokāla vai reģionāla konflikta jautājums, bet gan drauds globālai pārtikas apgādei.