Zaporižjas AES jau 17 mēnešus ir okupējusi Krievijas armija. Situācija tur arvien pasliktinās, un Ukrainas izlūkdienesti brīdina, ka šovasar kodolavārijas draudi ir tik augsti kā vēl nekad.
Ukrainas ziņu ziņu aģentūra "UNIAN", vēršoties pie kodolekspertiem un zinātniekiem, skaidroja, kas šobrīd ir atomelektrostacijas "vārīgie punkti" un kādas būs sekas, ja kādā no tiem notiktu avārija.
Šantāža ar kodolreaktoriem
Zaporižjas atomelektrostacija ir lielākā Eiropā. Tajā ir seši kodolreaktori, kas katrs spēj saražot gandrīz 1000 megavatu lielu jaudu. Piecu kodolreaktoru darbība ir apturēta, tie ir atdzesēti līdz temperatūrai, kas nepārsniedz +70 grādus. Tikai viena iekārta vēl ir tā dēvētajā "karstajā stāvoklī", temperatūrai tajā sasniedzot +270 grādus. Jo augstāka ir reaktora temperatūra, jo bīstamākas var būt radiācijas sekas avārijas gadījumā.
Lai arī Ukraina bija aicinājusi atdzesēt arī pēdējo kodolreaktoru, okupācijas spēki to darīt atteicās. Kodolzinātnieki brīdina, ka karstā kodolreaktora noslēgšana rada papildu riskus radiācijas drošībai Ukrainā. Medijs izsaka minējumu, ka Krievija tā rīkojas, lai šantažētu Ukrainas valdību un ietekmētu karadarbības gaitu.
Problēmas ar dzesēšanas dīķi
Vēl viens "vārīgais punkts" atomelektrostacijā ir dzesēšanas dīķis, kas reaktoros uztur vienmērīgu temperatūru. Tas ir piecus metrus dziļš un ir vienīgais ūdens avots dzesēšanas vajadzībām.
Šo dīķi no Kahovkas ūdenskrātuves atdalīja aizbēruma aizsprosts, kas veidots no smalkām smiltīm. Taču pēc tam, kad okupanti iznīcināja Kahovkas HES, aizsprosts ir tuvu sabrukšanai. Tā tuvumā nepārtraukti strādā ekskavatori, kas kaisa smiltis un stiprina tā sienas.
"Šis dambis nav hidroizolēts, un, tā kā tas ir veidots no smiltīm un akmeņiem, tas var nenodrošināt ūdens aizturi, jo to vairs neatbalsta ūdens no Kahovkas ūdenskrātuves. Līdz ar to var pazemināties ūdens līmenis dzesēšanas dīķī," vēsta Ukrainas kodoldrošības un radiācijas drošības zinātniskā centra eksperts Dmitro Humenjuks.
Arī Ukrainas atomenerģētikas uzņēmums "Energoatom" ziņo, ka ūdens līmenis dīķī pamazām pazeminās. Un tās ir sliktas ziņas.
Kas notiek, ja ir negadījums?
Lai novērstu avārijas atomelektrostacijās, ir izveidoti krīzes centri, kuros speciālisti uzrauga energobloku parametrus, radiācijas rādītājus un analizē iespējamo notikumu attīstību neparedzamu situāciju ietekmē. Diemžēl Krievijas spēki Zaporižjas AES krīzes centru ieņēma jau pašā iebrukuma sākumā, tāpēc ir iznīcināta spēja operatīvi reaģēt uz ārkārtas situāciju.
Tiesa, pat ja notiks ļaunākais, Zaporižjas AES avārijas sekas būs mazākas nekā pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gadā, jo stacija esot pietiekami modernizēta un ir iespējas avāriju novērst.
Atomelektrostacijas nākotne
Eksperti uzskata, ka Zaporižjas atomelektrostacija nespēs strādāt ar pilnu jaudu, kamēr netiks atjaunota Kahovkas ūdenskrātuve, jo stacijas darbībai ir nepieciešams daudz ūdens.
"Iznīcinot dambi, okupanti iešāva sev kājā, jo vairs nevarēs pieslēgt atomelektrostaciju, lai savām vajadzībām ražotu elektroenerģiju," vērtē bijušais Čornobiļas AES galvenais inženieris Mikola Šteinbergs.
"Krievu plāns varētu būt atjaunot staciju, lai ražotu elektroenerģiju Krievijas elektrotīklā, un šim nolūkam jau tika atjaunotas pārvades līnijas. Tas interesēja Krieviju, jo tā ir liela nauda. Tie, kas to saprata, nevarēja dot komandu uzspridzināt dambjus. Tāpēc labā roka nezina, ko dara kreisā roka."
KONTEKSTS:
2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.
Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas. Aģentūra iesaistījusies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.
Ukrainas izlūkdienests jau iepriekš ziņoja, ka tā rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs arī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks mīnējis Zaporižjas AES, tajā skaitā tās dzesēšanas sistēmu. Ja tā tiktu bojāta sprādzienā, sekas varētu būt katastrofālas.
