Āfrikas kontinentu šajā laika posmā ir skārušas vismaz 189 kampaņas. No tām vairāk nekā pusi ir finansējušas ārzemes – Krievija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija un Katara. Lai gan starptautiskajā arēnā tiek paustas bažas tieši par Ķīnas ietekmes pieaugumu šajā kontinentā, tomēr aktīvākā dezinformācijas izplatītāja Āfrikā ir Krievija.
Krievijas dezinformācijas kampaņas ir novērotas lielākajā daļā Āfrikas, tomēr visvairāk tās ir skārušas Rietumāfriku – reģionu, kur šajā kontinentā atradās lielākā daļa Francijas koloniju.
Starp bijušajām kolonijām ir arī Mali un Nigēra, valstis, kas šā gada augustā sarāva diplomātiskās attiecības ar Ukrainu. Iztirzājot Krievijas dezinformācijas kampaņas, ir jāpatur prātā, ka tās izmanto vietējās problēmas, sabiedrībā pastāvošo spriedzi, aizvainojumus un nesaskaņas.
Šajā gadījumā būtiski ir ņemt vērā Āfrikas valstu koloniālo pieredzi ar Rietumiem, kas atstājusi nepatīkamu piegaršu un negatīvi ietekmē arī pašreizējās attiecības.
Viens no biežāk izplatītajiem dezinformācijas vēstījumiem pretnostata Rietumus un Krieviju, attēlojot rietumvalstis kā imperiālistus, kuriem rūp tikai Āfrikas izsaimniekošana, ne labklājība. Šis vēstījums balstās uz pagātnes pieredzi un piedāvā alternatīvu sabiedroto – Krieviju.
Krievija piedāvā sadarbību kā vienlīdzīgs partneris, jo tai nav koloniālas pagātnes. Tā, atšķirībā no Francijas, cieņpilni izturas pret Āfrikas valstīm, nevis tās izmanto savām vajadzībām. Šī ideja par Krieviju kā cieņas pilnu partneri, kamēr Francija tiek apsūdzēta necieņā pret Āfrikas valstīm, ir bijusi ļoti efektīva, sacīja Polijas Starptautisko attiecību institūta Tuvo Austrumu un Āfrikas programmas vadītājs Jendžejs Čereps.
Tāpēc Krievijas augošā popularitāte Āfrikā ir tikai viena monētas puse. Otra puse ir Francijas popularitātes kritums, kā arī plašāka pret Rietumiem vērsta negatīva attieksme, ko Krievija veiksmīgi izmanto, lai nostiprinātu savu ietekmi reģionā. Lai gan Krievija šo neapmierinātību nav radījusi, tā prasmīgi to izmanto saviem mērķiem, uzsvēra Čereps.
Vēl viens būtisks iemesls, kas ir veicinājis Krievijas popularitātes pieaugumu, ir tas, ka Rietumi nav veiksmīgi palīdzējuši apkarot reģionālos džihādisma draudus, piemēram, Mali un Burkinafaso.
Neraugoties uz Francijas militāro klātbūtni, ANO misijām un dažādu Eiropas valstu atbalstu, terorisma draudi tur nav kritušies. Tas ir radījis auglīgu vidi sazvērestības teorijām, piemēram, par to, ka Francija patiesībā slepeni atbalsta džihādistus un piegādā tiem ieročus. Krievija ir veiksmīgi izmantojusi šos sabiedrībā valdošo uzskatus savās dezinformācijas kampaņās, sludinot, ka Vāgnera grupējums, kas nu zināms kā Āfrikas Korpuss, ir vienīgais efektīvais risinājums terorisma apkarošanai, stāstīja Jendžejs Čereps. Jāmin, ka gan Mali, gan Nigēra patiešām ir pārtraukušas aizsardzības līgumus ar Franciju un ASV, dodot priekšroku Krievijas militārajai palīdzībai.
Ne mazāk svarīga ir arī Āfrikas valstu vēsturiskā pieredze ar Padomju Savienību. Uz to norādīja gan Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs, gan Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Abi eksperti uzsvēra, ka Āfrikas valstīs joprojām saglabājušās pozitīvas atmiņas par Padomju Savienību, kura, piemēram, 60. un 70. gados sniedza atbalstu nacionālās atbrīvošanās kustībām cīņā par neatkarību no koloniālajām varām.
Atsaucoties uz šo pieredzi, 2022. gadā tika izplatīta nepatiesa informācija, ka Vladimirs Putins savulaik Āfrikā ir apmācījis atbrīvošanas kustības. Taču tā nav taisnība, un šī vēstījuma mērķis bija veicināt Āfrikas valstu atbalstu Krievijas karam Ukrainā.
Kā tad izplatās šādas dezinformācijas kampaņas? Talkā nāk dažādi informācijas kanāli, taču īpaši nozīmīga loma ir sociālajiem medijiem, piemēram, "Facebook" un "X" (bijušais "Twitter"), kā arī ziņu apmaiņas platformām "WhatsApp" un "Telegram", kurās saturs tiek piedāvāts Āfrikas vietējās valodās.
Krievijas propaganda un dezinformācija sasniedz auditoriju arī caur ziņu portāliem, kas izliekas par neatkarīgām vietējām mājaslapām. Tradicionālie mediji, piemēram, Kremlim piederošās televīzijas un digitālās platformas, kā "RT" un "Sputnik", ir ievērojami paplašinājušas savu darbību Āfrikā, noslēdzot satura dalīšanās līgumus ar vietējām ziņu organizācijām.
Tomēr Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka tehnoloģiju nozīmi nevajadzētu pārvērtēt, jo Āfrikā pastāv liela digitālā plaisa – miljoniem cilvēku joprojām dzīvo bez elektrības vai piekļuves internetam. Dezinformācija izplatās arī mutvārdu ceļā, piemēram, caur sarunām un pat baznīcu. Tāpat jāmin, ka vietējie viedokļu līderi un sabiedrībā pazīstamas personības arī aktīvi iesaistās prokrievisku vēstījumu izplatīšanā, tādējādi spodrinot Krievijas publisko tēlu.
Kāpēc Latvijai un Eiropai būtu jāuztraucas par Krievijas ietekmes operācijām Āfrikā? Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns norādīja, ka Krievija šādā veidā paplašina savu politisko un diplomātisko ietekmi, taču ieguvumi ir mērāmi arī "graudā" jeb derīgajos izrakteņos.
Krievija šos resursus iegūst apmaiņā pret militāro atbalstu huntām, piemēram, Mali, un izmanto, lai finansētu savu karadarbību Ukrainā.
Andžāns brīdināja, ka Krievijas ietekmes izvēršana Āfrikā, piemēram, var kavēt arī Eiropas zaļā kursa virzību, radot papildu izaicinājumus ilgtspējīgai attīstībai.
"Āfrika jau slēpj daudz derīgo izrakteņu, kas nepieciešami bateriju ražošanā arī saules paneļu ražošanā, tā saucamie kritiskie izrakteņi. [...] Tā ir problēma – ja Krievija plašāk izvērsīs savas operācijas, tad viņa izmetīs laukā Rietumu kompānijas, kuras šobrīd iegūst derīgos izrakteņus, kas ir nepieciešami lielajā energo pārejā, tātad pakāpeniska atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem un pāreja uz transportlīdzekļiem, kas ar baterijām darbināmi," viņš teica. "Līdz ar to Krievijas ietekme var kļūt arī stratēģiska, ka tā neļauj Rietumu valstīm iegūt pietiekami daudz derīgos izrakteņus, kas ir patiesi nepieciešami, nevis tikai skaistumam, bet tiešām, lai nodrošinātu šo energo pāreju. Skaidrs, ka Krievija nav ieinteresēta tajā. Krievijai pašai ir gana daudz dabas resursu, šeit es domāju, pirmkārt, dabasgāzi un naftas produktus, un Krievijai nav vēlmes, ka tagad Rietumi atsakās no dabasgāzes un naftas, tāpēc tas arī tāds plašāks Krievijas mērķis."
Tas liecina, ka Krievija iegūst ievērojamas stratēģiskās priekšrocības, ja Āfrikā pie varas ir režīmi, kas uzskata, ka tā ir labāks un vērtīgāks sabiedrotais nekā Rietumi. Dezinformācijas kampaņas, kas demonizē Rietumus kā problēmu cēloni un glorificē Krievijas spēju tās risināt, tostarp ar militāro algotņu palīdzību, ir būtiska daļa no Kremļa ietekmes operācijām Āfrikā.
Kā mazināt šo Krievijas operāciju efektivitāti, ja tieši Rietumi tiek uzskatīti par ļaundari? Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs vērtēja, ka Baltijas valstīm šajā sakarā ir zināmas priekšrocības, jo mēs neesam bijuši kolonālisti.
"Es pats arī nesen biju Libērijā, runāju ar ASV, Eiropas diplomātiem, kuri tieši teica, ka tas, ka jums nav negatīvās pieredzes, tā ir priekšrocība. Uz jums skatās kā uz brīvību salīdzinoši nesen atguvušu valsti, uz jums skatās kā uz valsti, kura nekad nav darījusi pāri Āfrikai, maza valsts, neliela valsts, kuru neuzskata par apdraudējumu," sacīja Pildegovičs. "Tāpēc varbūt vienā otrā nišā – it īpaši attiecībā uz izglītību, uz digitālām tehnoloģijām, tajā skaitā arī uz dezinformācijas tematu, tas ir temats, ko mūsu diplomāti ļoti neatlaidīgi liek gaismā. Liek, tā teikt, dienaskārtībā, arī starptautiskajās organizācijās, jo diemžēl daudzas valdības, daudzas sabiedrības joprojām šo dezinformāciju neuzskata par pietiekami nopietnu draudu, lai gan arī pašai Āfrikai ir bijusi ļoti traģiska pieredze."
Tas liek secināt, – lai efektīvi cīnītos ar Krievijas pieaugošo ietekmi Āfrikā, rietumvalstīm ir jāmācās no pieļautajām kļūdām un jāizstrādā jauna pieeja, kas ne tikai konkurē ar Krievijas piedāvājumiem, bet arī sniedz ilgtermiņa risinājumus vietējām problēmām, tostarp drošības un ekonomiskās attīstības jautājumos.
Tāpat ir būtiski veicināt arī skaidrojošas kampaņas un medijpratību, lai samazinātu Krievijas dezinformācijas un ietekmes operāciju panākumus.
