Ukrainas parlaments aizliedz ar Krieviju saistītas reliģiskās organizācijas

Ukrainā šodien parlaments aizliedzis ar Krieviju saistītu reliģisko organizāciju darbību. To vidū ir Krievijas Pareizticīgā baznīca. Pieņemtais lēmums ietekmēs Maskavas patriarhātam pakļautās Ukrainas Pareizticīgās baznīcas nākotni. Likums gan vēl uzreiz nestājas spēkā.

Ukrainas parlaments nobalso par Krieviju saistītu reliģisko organizāciju aizliegumu
00:00 / 00:00

Šodienas balsojums parlamentā ir tikai viens no daudzajiem soļiem ilgajā cīņā pret Maskavas ietekmi ukraiņu sabiedrībā un arī viņu garīgajā dzīvē. Ņemot vērā Maskavas patriarha Kirila pausto atbalstu Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, arvien vairāk garīdznieku Ukrainā izteica atbalstu saišu saraušanai ar Maskavu.

2022. gada maijā Maskavas patriarhātam pakļautās Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode pieņēma lēmumu par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas.

Ukrainas iestāžu vērtējumā Maskavas patriarhātam pakļautā Ukrainas Pareizticīgā baznīca nav pierādījusi saišu saraušanu ar Maskavu.

Domās un darbos kopā ar Ukrainu!

Domās un darbos kopā ar Ukrainu!

Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.

Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.

Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.

Taču vēlāk kļuva zināms, ka Ukrainas drošības dienesti izmeklē pretvalstisku darbību Maskavas patriarhātam pakļautajās baznīcās un klosteros. Tā paša gada decembrī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome uzdeva valdībai sagatavot likumprojektu, kurš liegtu darboties valsts teritorijā ar Krieviju saistītām reliģiskām organizācijām. 2023. gada janvārī izskatīšanai parlamentā tika iesniegts attiecīgs likumprojekts. Pagājušā gada oktobrī šis likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, bet darbs pie šī likumprojekta pilnveidošanas vēl turpinājās. Šī gada martā Augstākās radas atbildīgā komisija aicināja likumdevējus apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Kā izdevumam "Ukrainska Pravda" pirms mēneša pavēstīja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, likumprojekts apstiprināšanai otrajā lasījumā tiks virzīts, kolīdz tas tiks pilnveidots un tiks savākts pietiekams deputātu balsu skaits jeb 240, kamēr šodien par likumprojektu galīgajā lasījumā nobalsoja 265 deputāti.

Saskaņā ar šo tiesību aktu reliģiskās organizācijas, kuras tur aizdomās par sadarbību ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu, pārbaudīs īpaši izveidota ekspertu komisija. Ja komisija secina, ka šādas saites pastāv, pusgada laikā minētajai organizācijai tiek dota iespēja saraut saiknes ar Krieviju. Pretējā gadījumā Ukrainas Valsts dienests etnopolitikas un apziņas brīvības jautājumos vēršas tiesā, kura attiecīgi lemj par šādas reliģiskās organizācijas aizliegšanu.

Likums stājas spēkā 30 dienas pēc tā publicēšanas ar vienu izņēmumu. Proti, Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas pakļautajām draudzēm tiks doti deviņi mēneši, lai varētu saraut saites ar Krieviju.

Kā komentārā aģentūrai "RBK-Ukraina" norādījis Ukrainas parlamenta deputāts Ņikita Poturajevs, Krievijas Pareizticīgās baznīcas aizliegšana, ko paredz šis likumprojekts, nenozīmē Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas aizliegumu, attiecīgi šai baznīcai tagad tiek dota iespēja pierādīt, ka tā nav saistīta ar Krieviju.

Uz Ukrainas sabiedriskā medija jautājumu par to, vai šo lēmumu plānots apstrīdēt, Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Kliments nosaucis minēto likumu par diskutējamu un pauda, ka šī baznīca esot vienmēr darbojusies tiesību aktu ietvaros un būtībā neizslēdza iespēju apstrīdēt šo lēmumu.

Ukrainas politiķi un amatpersonas atzinīgi vērtē pieņemto lēmumu. Šīs dienas balsojums ir pamanīts arī Maskavā, tur Krievijas ārlietu resora runaspersona Marija Zaharova apgalvoja, ka Ukraina iznīcinot saknē īsteno pareizticību un izveido kvazipareizticīgu baznīcu.

Politologs Olehs Lisnijs, analītiskā centra "Politika" viceprezidents šopēcpusdien "Ukrainas Radio" ēterā skaidroja, ka šīs dienas lēmums nenozīmē procesa beigas.

"Šim jautājumam vajadzēja b ūt slēgtam agrāk, bet tā noticis, ka tas dažādu iemeslu dēļ tika ilgstoši atlikts un tagad ir stadijā, kad jautājums ir nonācis juridiskajā laukā. Tagad nav runa par reliģiju," viņš teica.

Lisnijs arī neslēpa savu negatīvo attieksmi pret Maskavas patriarhātam pakļauto Ukrainas Pareizticīgo baznīcu, tās ietekmi pat pielīdzinot Krievijas Melnās jūras flotei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti