"Mums ir simtiem brīvprātīgo, kuri palīdz. Arī armija palīdz, ap 100 karavīru ir šajā pilsētā un arī ieslodzītie," stāstīja Krnovas mērs Tomass Hradils. "Vairāki desmiti ieslodzīto ir šeit un palīdz. Es domāju, ka plūdu izmaksas pārsniegs vienu miljardu čehu kronu (39,9 miljonus eiro). Tas ir daudz. Mums ir daudz cilvēku, kas palīdz ar lietām un arī ar naudu. Ir izveidots ziedojumu konts. Mēģināsim palīdzēt mājsaimniecībām."
Teju pie katra nama strādā cilvēki. Pagrabos ūdens sajaucies ar smiltīm, un pagrabi ir pilni ar dubļiem. Ielu malās izlikta visa iedzīve. Šeit ir gan bērnu rotaļietas, gan dīvāni un šujmašīnas. Vien retais bija iedomājies un ticējis, ka ūdens līmenis tiešām varētu pārsniegt pirmā stāva palodzes.
Namā, pie kura tobrīd bija Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa, teju viss jau iznests ārā. Palicis tukšs dzīvoklis. Īpašniece rādīja, cik tālu ūdens bija istabā. Vismaz pagaidām šeit neviens nedzīvos.
"Varbūt pēc gada. Nezinu..." nopūtās īpašniece Ivona.
Milzīgi postījumi nodarīti arī pilsētas infrastruktūrai. Elektrības apgādi dažviet sola atjaunot tikai pēc divām nedēļām. Tikmēr cilvēki apmetas pie radiem vai draugiem un jau pāris dienas uz darbu nedodas.
"Šis ir grūts darbs. Mums nav ierīču, viss ir roku darbs. Šeit arī nav daudz brīvprātīgo. Cilvēkiem ir grūti, bet ir jāturpina. Ja sēdēsi mājās un raudāsi par to – ar tādu attieksmi tālu netiksi," stāstīja brīvprātīgais Jakobs. "Gandrīz viss pirmais stāvs, pagrabs bija pilnībā zem ūdens. Kā man teica – varēja redzēt, kā pa pakāpieniem ūdens nāk. Un līdz šejienei."
Par pašvaldības darbu šeit vairāki cilvēki izsakās kritiski. Privātīpašumos reti kuram kāds palīdzot sakopšanā.
"Jūs šeit redzat, ir kā pēc kara. Es nesaprotu. Priekš kam mums ir armija? Es nesaprotu. Viņiem būtu jābūt šeit tagad! Mums cilvēki ir vajadzīgi tagad, nevis pēc nedēļas vai divām," sacīja brīvprātīgais Lukašs.
Pašvaldība atbild, ka palīdzība šobrīd nepieciešama ļoti daudziem. Vairāk nekā puse pilsētas mājokļu ir izpostīti, un katru dienu palīgu esot arvien vairāk.
