Šis Eiropas aizdevums ir daļa no G7 plāna, lai piesaistītu 50 miljardus ASV dolāru Ukrainas vajadzībām. Peļņas procenti no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem tiks izmantoti kā aizņēmuma ķīla, taču kredītu izsniegšanas progress ir bijis lēns.

Eiropas Savienība (ES) ir pirmā, kas paveikusi savu daļu no šī plāna. Tātad ES gatava aizņemties līdz 35 miljardiem, ieķīlājot krievu aktīvus, bet realitātē summa būs mazāka, jo savu atbalstu sniegs arī ASV un Japāna, Kanāda un Lielbritānija. Tā piektdien Ukrainas galvaspilsētā Kijivā paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Aizņēmums, ko garantēs Krievijas iesaldētie aktīvi un peļņa, kas no tiem veidojas, ir lielāks, nekā iepriekš bija paredzēts. Tam par iemeslu ir tas, ka joprojām nav skaidrības par ASV vadības turpmākajiem soļiem.

Vašingtona ir satraukta, ka Eiropas Savienības sankcijas, uz kuru pamata ir iesaldēti Krievijas aktīvi, ir pārāk bieži jāpagarina, proti ik pa sešiem mēnešiem. Turklāt tas ir jādara vienbalsīgi visām 27 ES dalībvalstīm. Ja sankcijas kādā brīdī netiek pagarinātas, tad visi riski ir jāuzņemas aizdevējiem.

Līdz ar to Vašingtona vēlas, lai Krievijas līdzekļi tiktu iesaldēti uz ilgāku laiku. Bet Ungārijas amatpersonas dod signālu, ka par to varēs lemt tikai pēc novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Taču tas varētu būt par vēlu, jo aizņēmumam ir nepieciešama Eiropas Parlamenta un vairuma dalībvalstu piekrišana, kas prasa laiku. Tādēļ Eiropas Komisija piedāvā aizņemties līdz pat 35 miljardiem eiro, cerot, ka līdz ar ASV iesaisti tik liela summa tomēr nebūs nepieciešama.

Viņa paziņoja arī par Eiropas atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu pārvarēt gaidāmo ziemu, jo apmēram puse no Ukrainas elektrības ražošanas jaudas ir iznīcināta. Ukrainu pieslēgs Eiropas elektrotīklam, kas ļaus eksportēt elektrību uz Ukrainu un arī palīdzēs atjaunot Krievijas iznīcināto elektrības ražošanu – fon der Leiena aplēsusi, ka tā kopā nosegtu apmēram vienu ceturto daļu no Ukrainas vajadzībām šoziem.

"Es šodien esmu šeit, dārgais Volodimir, lai pastāstītu jums un Ukrainas iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienība ir šeit, lai palīdzētu jums – lai saglabātu apgaismojumu, lai jūsu cilvēkiem būtu silti, jo ziema ir tepat aiz stūra, un lai jūs saglabātu savu ekonomiku, cīnoties par savu izdzīvošanu," sacīja EK prezidente.

"Ir svarīgi, ka šis aizdevums nonāks tieši Ukrainas budžetā. Jūs varēsiet izlemt, kā vislabāk tērēt šos līdzekļus, nodrošinot maksimālo elastību. Tas atbrīvos vairāk jūsu nacionālo resursu, lai, piemērām, stiprinātu jūsu militārās spējas," papildināja fon der Leiena.

Zelenskis pateicās ES par tās atbalstu, un nav zināms vai divpusējās tikšanās laikā atklāja ko vairāk arī par Ukrainas jauno militāro plānu.

Zināms, ka Zelenskis nākamnedēļ dosies uz ASV, lai ASV prezidents būtu pirmais, kas uzzina par to – acīmredzot, ir kādas lietas, kas ar ASV ir jāsaskaņo, pirms Uzvaras plāns tiek īstenots.

"Viss plāns ir izstrādāts, lai mūsu partneri ātri pieņemtu lēmumus. Plāns izstrādāts lēmumiem, kuriem būtu jāīstenojas no oktobra līdz decembrim. Mēs patiešām vēlamies, lai tas notiktu. Tad mēs ticam, ka plāns darbosies," teica Ukrainas prezidents.

Tāpēc nākamās nedēļas Zelenska vizīte ASV tiek gaidīta ar nepacietību.