Tikmēr amerikāņi, kas vada koalīcijas spēkus, joprojām ir satraukti par teroristu un arī Irānas ietekmes vairošanos Irākā.
ASV karaspēks izvietots Irākā jau vairāk nekā 20 gadu
ASV ir bijusi ievērojama militārā klātbūtne Irākā gandrīz visu laiku jau kopš amerikāņu iebrukuma šajā valstī 2003. gadā, kas toreiz tika pamatots ar vēlmi gāzt Irākas vadoni Sadamu Huseinu.
Lielākā daļa ASV karavīru pameta Irāku 2011. gadā, taču līdz ar "Islāma valsts" parādīšanos cīņai pret teroristiem tika izveidota starptautiska koalīcija. 2017. gadā Irāka pasludināja uzvaru pār "Islāma valsti" un vēlāk notika misijas formāta maiņa, mainot fokusu uz Irākas drošības iestāžu un spēku apmācību, lai tie paši būtu spējīgi novērst "Islāma valsts" atgriešanos, cīnīties pret terorismu un stabilizēt savu valsti.
Koalīciju joprojām vada ASV, amerikāņiem Irākā ir ap 2500 karavīru. Starptautiskās misijas ietvaros Irākā darbojas arī trīs Latvijas karavīri.
ASV un citu ārvalstu karavīru klātbūtne Irākā ir politiski jutīga, un daudzi civiliedzīvotāji un politiķi vēlas, lai šie spēki pamet valsti.
Irākieši vēlas ārvalstu karaspēka izvešanu
Pirmo reizi publiski no Irākas puses apņemšanās izvest koalīcijas spēkus izskanēja šī gada sākumā, bet nolemts izstrādāt laika grafiku un tā publicēšana esot gaidāma drīz.
No Irākas puses izskanējis, ka spēki tiks izvesti līdz 2026. gadam, bet formāli koalīcija beigtu pastāvēt jau 2025. gada septembrī.
Irākas premjers Mohameds Šia as Sudani uzskata, ka vairs nav pamatojuma koalīcijas spēku klātbūtnei Irākā.
"2024. gadā Irāka nav tā pati Irāka, kas 2014. gadā. Mēs esam sakāvuši "Daesh" ar saviem upuriem, ar Irākas cilvēku palīdzību, ar starptautiskās sabiedrības un draugu atbalstu.
Mēs to novērtējam. Mēs sapratām, ka attaisnojumi ir beigušies un 86 valstu koalīcijai vairs nav nepieciešamības. Mēs esam pārgājuši no perioda, kurā bija kari, uz periodu, kurā ir stabilitāte. "Daesh" nav drauds valstij. Tas var būt kā daļa no drošības izaicinājumiem, kā narkotiku tirdzniecība... Tas ir tādā līmenī… Šis "Daesh", kas slēpjas alās, tuksnesī vai kalnos, vairs nav reāls drauds drošībai un stabilitātei."
ASV apgalvo, ka sarunas ar Irāku par koalīciju un tās izbeigšanu turpinās. Kā šomēnes sacīja sacīja Valsts departamenta pārstāvis, abas valdības strādājot pie "sakārtotas" pārejas uz "noturīgāku divpusēju drošības partnerību".
Nav noslēpums, ka Irākā ir spēcīga ASV ienaidnieces Irānas politiskā ietekme, tādēļ uz valdību jau sen tiek izdarīts spiediens beidzot izvest koalīcijas spēkus.
"Islāma valsts" joprojām rada draudus
Lai gan "Islāma valsts" ir daudz vājāka nekā pirms desmit gadiem, kad tā ieņēma lielas pilsētas un provinces Irākā un Sīrijā un šokēja pasauli ar zvērībām, abās valstīs tai joprojām ir simtiem kaujinieku un ir atzari arī tādās valstīs kā Nigērija un Jemena.
Piemēram, martā viena šāda atzara locekļi nogalināja aptuveni 140 cilvēkus koncertzālē Maskavā. Uzbrukumi bijuši arī citviet.
Tādēļ ASV konsekventi apgalvo, ka grupa — gan tās kodols, gan filiāles — turpina radīt nopietnus draudus drošībai, un šī iemesla dēļ arī Sīrijā atrodas aptuveni 900 karavīru.
Daži ASV likumdevēji ir pauduši satraukumu par pilnīgu militāro izstāšanos, sakot, ka tas varētu ļaut "Islāma valstij" pārgrupēties vai kaimiņos esošajai Irānai palielināt savu ietekmi Irākā.
Līdz ar to, lai gan formāli koalīcija beigtu pastāvēt, atsevišķas drošības vienošanās varētu paredzēt, ka pilnīga spēku izvešana nenotiek un kaut kādā formā ASV klātbūtne Irākā turpināsies.
Arī Irākas premjers norādījis, ka koalīcijas izbeigšana nenozīmēšot saišu saraušanu ar koalīcijas valstīm, īpaši ar ASV.
